E-valsts ļauj ik mēnesi netērēt papīra kalnu teju Eifeļa torņa augstumā, bet digitālais paraksts gadā ietaupa 2% no IKP, ieguvumus no visaptverošas valsts pakalpojumu digitalizācijas, min „e-Estonia Showroom @ Enterprise Estonia” izpilddirektore Anna Piperala.

Par Igaunijas tehnoloģiju veiksmes stāstu Piperala stāstīs arī konferencē „Vieda valsts pārvalde”, kas 28.aprīlī notiks „Bellevue Park Hotel Riga”.

Bet pirms konferences tehnoloģiju platforma „BiSMART” ir apkopojusi lielākos ieguvumus, ko rada elektroniska valsts pārvalde.

Ļoti liela efektivitāte un būtisks valsts līdzekļu ietaupījums

Ja ir veiktas sākotnējās investīcijas tīklu izveidošanā, attīstīti digitālie pakalpojumi un iedzīvotāji ir apmācīti elektroniskās vides iespēju lietošanā, tad ilgtermiņā var iegūt teju neticamu efektivitāti un līdzekļu ietaupījumu, uzsver Piperala. Tā Igaunija, kur 99% no valsts un pašvaldību pakalpojumiem ir pieejami elektroniski, IT uzturēšanai tērē 40 reizes mazāk līdzekļu nekā Somija un 400 reizes mazāk nekā Lielbritānija.

Latvijā, runājot par veiksmīgu e-pārvaldes attīstību, pēdējos septiņus gadus var dēvēt par digitālā satura, e-pakalpojumu un procesu pilnveides periodu, kad īstenotas būtiskas iniciatīvas ikvienā nozarē, skaidro VARAM Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.

Mazāks administratīvais slogs, laika un naudas ietaupījums cilvēkiem 

Latvijā šobrīd elektroniski pieejami vairāk nekā puse no 300 dažādiem valsts pakalpojumiem. Tas ļāvis samazināt administratīvo slogu, paaugstināt valsts pārvaldes darba efektivitāti, tostarp nodrošinot datu pieejamību uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanai.

Tā, jau pēc pirmā darbības gada secināts, ka, iepirkumos automatizējot nepieciešamās informācijas iegūšanu par nodokļu parādiem, sodāmību un maksātnespēju, ir ietaupīts vairāk nekā 1,1 miljons eiro gadā jeb uz iepirkumu uzņēmējs var ietaupīt vienu cilvēkdienu. Tāpat reāli „taustāmu” laika un naudas ietaupījumu rada digitālā nodokļu administrēšana un elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa, savukārt teritoriālās attīstības plānu pieejamība elektroniskajā vidē ir palielinājusi šā procesa caurskatāmību.

Apmierinātāki lietotāji un pieejamāki pakalpojumi 

Kopumā teju trešā daļa pakalpojumu pieprasījumu notiek elektroniski un ar epakalpojumiem lietotāji ir apmierinātāki nekā ar pakalpojumu izmantošanu klātienē, skaidro Ozols.

Digitāli organizēti pakalpojumi nebūt nenozīmē, ka tie visi ir saņemami tikai elektroniski. Faktiski tas nozīmē, ka nepieciešamās informācijas aprite norit digitālajā vidē, uzsver Piperala. Kā piemēru viņa min e-receptes, kuru lietošana nekādā veidā nav saistīta ar datoriemaņām. „Piezvani ārstam un dodies uz aptieku, uzrādi ID karti un saņem zāles,” skaidro „e-Estonia Showroom” pārstāve.

Abu valstu eksperti uzsver, ka būtiska nozīme ir arī vienotajiem klientu apkalpošanas centriem. Proti, e-valsts ļauj vienuviet piedāvāt pakalpojumus, kuri konkrētajā apdzīvotajā vietā nav fiziski pieejami, turklāt centru darbinieki var palīdzēt iedzīvotājiem izmantot elektroniskos rīkus.

Universālāka un drošāka lietotāju autentifikācija

Izrādās, viens no Latvijas digitālās vides veiksmes stāstiem ir „universālā pieteikšanās” jeb autentifikācija publiskajiem pakalpojumiem, kuru izmanto ne tikai portāls „latvija.lv”, bet vēl 30 citi publiskās pārvaldes portāli un informācijas sistēmas.

„Tas ir risinājums, par kuru mūs apskauž daudzās ES valstīs un kas mums būtiski atvieglos pārrobežu elektroniskās identifikācijas ieviešanu, kuru Eiropas Savienībā nosaka t.s. eIDAS regula, kura stāsies spēkā jau šī gada jūlijā. Saskaņā ar šo regulu Eiropas savienības dalībvalstu iedzīvotājiem ar saviem nacionālajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem būs pieejami arī citu dalībvalstu elektroniskie pakalpojumi,” atzīst VARAM Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs.

„BiSMART” konference „Vieda valsts pārvalde” notiks 28.aprīlī, „Bellevue Park Hotel Riga”. Tajā par Latvijas pārvaldes digitālās attīstības līmeni stāstīs VARAM elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols, bet par valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem – VARAM Vienas pieturas aģentūras nodaļas vecākā referente Maija Anspoka. Par pārvaldes mehānismiem ikdienas darbā stāstīs Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvji, savukārt „IBM Latvija”, „SAP Latvija”, LMT, „Telia Latvija” pārstāvji runās par labākajiem tehnoloģiju izmantošanas aspektiem.