Tikai ar antivīrusu programmu jau sen vairs nepietiek. “eScan” drošības eksperti iesaka veikt papildu pasākumus, lai maksimāli samazinātu pēdējā laikā īpaši aktivizējušos šifrētājvīrusu apdraudējumu.

Drošības nostiprināšanu vajadzētu sākt ar atbilstošu programmatūru. Drošības eksperti iesaka izmantot uzticamas un progresīvas antivīrusu programmas, kuras regulāri tiktu atjauninātas un tām būtu aktuāla vīrusu parakstu datu bāze. Datora vai citas ierīces lietotājam būtu jānodrošina interneta sakari, lai šo programmatūru varētu pastāvīgi atjaunināt. Tāpat ieteicams izmantot ugunssienu.

“Regulāra datora skenēšana, lai atklātu vīrusus un ļaunprogrammatūras, ir īpaši svarīga. Drošības risinājumi ļauj šo skenēšanu veikt jebkad pēc lietotāja vēlēšanās, vai arī saplānot iepriekš. Ja esat pieredzējis datora lietotājs un instalējat daudz un dažādu programmu, datora skenēšanu ieteicams veikt biežāk,” iesaka “eScan” drošības risinājumus izplatošā uzņēmuma “Baltimax” reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Interneta lietotājiem vajadzētu arī praktizēt drošu interneta pārlūkošanu: ierobežot piekļuvi aizdomīgām vietnēm, īpaši tad, ja datoru izmanto bērni vai vairāki lietotāji. Vairums antivīrusu programmu jau pēc noklusējuma bloķē piekļuvi ļaunatūras vietnēm, taču bloķēšanas papildu iestatīšana ir ieteicama.

Drošības eksperti iesaka izmantot sarežģītas paroles un tās neatklāt citiem datora lietotājiem, kā arī neglabāt tās viegli pieejamās vietās, piemēram, uzrakstīt uz lapiņas un nolikt pie datora – tā nav pārāk laba doma.

Ieteicams arī uzmanīgāk apskatīt e-pasta vēstules no nezināmiem sūtītājiem. Pirms atvērt vai lejupielādēt e-pastam pievienotus failus, vajadzētu tos pārbaudīt ar antivīrusu programmu. Neapspriediet svarīgu informāciju e-pasta vēstulēs vai tālruņu zvanos, ja apšaubāt ar jums runājošā cilvēka identitāti. Iegaumējiet – vairums finanšu institūciju nekad nelūdz atsūtīt svarīgu informāciju uz e-pastu.

“eScan” drošības eksperti norāda, ka lietotājiem nevajadzētu uzklikšķināt uz iznirstošajiem paziņojumu logiem, jo tie bieži vien var slēpt ļaundabīgus nolūkus. Rekomendējam vienkārši bloķēt šādus iznirstošos paziņojumus. “Ne visi iznirstošie logi ir ļaundabīgi, taču daļa tomēr var slēpt sevī krāpnieku uzbrukumus vai vīrusu lejupielādes. Pat uzspiežot uz šāda loga aizvēršanas pogas, var lejupielādēt ļaunatūru. Tāpēc ieteicams iznirstošos logus aizvērt ar taustiņu kombināciju Alt+F4 vai arī izmantojot “Task Manager”,” iesaka S.Romanovskis.

Datorlietotājiem eksperti iesaka arī veidot svarīgu dokumentu rezerves kopijas. Ļaunatūru uzbrukumi bieži vien ietekmē operētājsistēmas darbību un var sabojāt svarīgus dokumentus, tāpēc ir svarīgi regulāri veidot datu rezerves kopijas ārējos datu nesējos, piemēram, ārējā cietajā diskā vai zibatmiņā.

Ja neesat pieredzējis datorlietotājs, nemainiet noklusējuma uzstādījumus, jo varat izraisīt sava datora apdraudējumu. Ir svarīgi laikus instalēt operētājsistēmas atjauninājumus un programmu drošības caurumu labojumus. Programmatūras izstrādātāji pastāvīgi pārbauda savās programmās iespējamos drošības caurumus un izsūta atbilstošus atjauninājumus, kas novērš potenciālo apdraudējumu. Ja izmantojat “Windows” operētājsistēmu, varat uzstādīt automātisku atjauninājumu saņemšanu no “Microsoft”.

Komentāri 3

Leave a Reply

  • viedais
    March 25, 2016, 18:46

    Pietiek ar GPO

  • Jezups
    March 24, 2016, 16:04

    1. Nestrādāt ikdienā ar lokālā admina tiesībām (sevišķi pārlūks un E-pasts);
    2. Ieviest aplikāciju balto sarakstu – kaut vai FoolishIT rīka bezmaksas versiju vai gudrākie var paši savu ietaisīt.

    Tikai tad seko regulāra lāpīšanās un da jebkāds antivīruss – labāk bezmaksas Avast, nekā krjakots maksas produkts. Jārēķinās, ka pat labākie antivīrusi spēj ķert tikai relatīvi vecus un izplatītus vīrusus vai tādus, kas darbojas pēc tipveida šablona.
    Aizdomīgus failus pirms izpildes ieteicams nočekot iekš virustotal.com.

    Jācenšās izvairīties no pirātiskas programmatūras – reti kura ir bez “pievienotās vērtības”.

    Rezerves kopijas var arī automātiski sinhronizēt uz mākoni, ja vien runa nav par filmu kolekciju vai ko īpaši slēpjamu. Pēdējo jebkurā gadījumā ieteicams šifrēt ar paroli, tad var arī mest mākonī.

    Sarežģītas paroles vietā labāk ielikt temporarily lockout policy – paroles nemaz tik bieži nelauž, lai katru reizi vadītu padsmit simbolu garu paroles frāzi.

    Pārliecināties, ka provaideris nav piešķīris ārējo IP adresi – tad tiešām vajag nopietni domāt par ugunsmūri un visu lieko servisu/portu slēgšanu.

    Vēl labāk ir paziņu lokā turēt kādu sakarīgu datoriķi un uzsaukt šim periodiski pa kādai sešpakai vai kas viņam tur garšo – var jau sevi sargāt un dakterēt, taču no malas visbiežāk tas atgādna pūšļošanu bez placebo efekta.

    • Tas pats Jānis
      March 24, 2016, 19:48

      Sešpakas pieminēšana par šī rakstītā autoru automatiski ieceļ McBetonu.

      Nu un pats raksts ir reklāmraksts, bez īpašas maskēšanās…