Tuvojoties vispasaules Drošāka interneta dienai, Microsoft publicējusi pētījumu par to, kādus drošības un aizsardzības soļus interneta lietotāji veic, lai padarītu savu interneta vidi drošāku. Aptaujas rezultāti norāda, ka šobrīd potenciāli vislielākie draudi pārvietojas no programmatūrās bāzētiem draudiem uz sociāli radītiem uzbrukumiem un ka interneta lietotāji ir vairāk jāizglīto par savu aizsardzību pret aizvien viltīgākiem kibernoziedzniekiem.

Pētījumā atklāts, ka 78% respondentu izmanto pamata tiešsaistes drošības risinājumus, bet viņiem trūkst informācijas par to, kā aizsargāties pret kiberuzbrukumiem, kas balstīti uz maldināšanu, piemēram, pikšķerēšana, identitātes zādzības un krāpnieciskas saites. Aptaujas rezultāti ir vērtīgs papildinājums Drošāka interneta dienai, kuru rīko Eiropas Komisijas iniciatīva Insafe ar mērķi veicināt izpratni par drošu internetu, iedrošinot interneta lietotājus rūpēties un aizsargāt savu digitālo dzīvesveidu.

Microsoft ikgadējā datordrošības indeksa (Microsoft Computing Safety index, MCSI) pētījuma ietvaros šogad aptaujāti 11 000 dalībnieku no 27 valstīm visā pasaulē. Indekss aplūko cilvēku pielāgošanos un rīcību tiešsaistes vidē. Respondentiem, atbildot uz jautājumiem par viņu drošības un aizsardzības uzvedību tiešsaistē, tika piešķirti punkti par proaktīvu drošības praksi (maksimums: 100 punkti).

Vidējais MCSI rezultāts visās 27 valstīs bija 44 punkti. Aptauja norāda, ka, lai gan daudzi interneta lietotāji izmanto ugunsmūri, antivīrusu programmas un spēcīgas paroles, ir nepieciešama papildus izglītošana par sociāli radītiem draudiem, kas apmāna cietušos, lai zagtu no tiem datus. Vairāk kā puse (56%) aptaujas dalībnieku nav apguvuši to, kā pasargāt sevi no identitātes zādzībām. 73% respondentu neseko informācijai par jaunākajiem uzlabojumiem tiešsaistes darbību aizsargāšanai.

“Microsoft datoru drošības indekss ir viens no virzītājspēkiem, kas rosina cilvēkus un ģimenes rīkoties apdomīgāk, lai pasargātu savas dzīves digitālo daļu,” vērtē Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. „Attīstot izpratni par tiešsaistes drošību, mēs varam pasargāt sevi no riskiem, kas šobrīd maina savu fokusu no tehniskiem uz sociāliem. Šis pētījums ir atgādinājums bērniem, vecākiem un skolotājiem par to, ka jāliek lietā rīki, jāapmainās ar informāciju, un jāizmanto drošības padomi, ko piedāvā Microsoft un citi datordrošības jautājumos kompetenti uzņēmumi.”

MCSI rezultāti rāda, ka lietotāji aizsargā savu datoru pret tehniskiem draudiem, piemēram, nezināmiem e-pastiem, uznirstošajiem logiem, kaitnieciskām programmām un vīrusiem. 85% respondentu savam datoram ir uzstādījuši antivīrusu aizsardzības sistēmu, lai ar šiem tehniskajiem draudiem tiktu galā. Kibernoziedznieki pielāgojas šai tendencei un rada aizvien izsmalcinātākas un viltīgākas shēmas. Pētījums atklāj, ka daudzi interneta lietotāji ir potenciāli neaizsargāti pret sociāli radītiem uzbrukumiem un neveic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātos pret kibernoziedzniekiem, kas izmanto krāpšanu, lai zagtu naudu un personisko informāciju. Piemēram, tikai puse cilvēku ir nomainījuši sociālo tīklu privātuma iestatījumus, lai ierobežotu ievietotās informācijas pieejamību nepazīstamiem cilvēkiem. Tikai 29% izmanto interneta pārlūkprogrammu un pikšķerēšanas filtrus. Interesanti, ka jaunieši ir daudz zinošāki par sociālajiem draudiem – 69% jauniešu vecumā no 14 līdz 24 gadiem ir nomainījuši savus sociālo tīklu privātuma iestatījumus, kas ir divreiz vairāk nekā vecuma grupā no 45 līdz 59 gadiem (34%). Jaunieši (68%) daudz aktīvāk izmanto arī drošākas paroles – ar lielajiem un mazajiem burtiem, kā arī cipariem un simboliem (vidēji to dara 61% visu respondentu).

„Drošāka Interneta dienas mērķis šogad ir sasniegt tiešsaistes pasauli visās paaudzēs un kultūrās un iedrošināt ģimenes kopīgiem spēkiem veicināt drošu tiešsaistes vidi. Mēs ļoti novērtējam Microsoft Latvia un citu industrijas pārstāvju dalību un atbalstu sabiedrības izglītošanā, lai pārliecinātos, ka visi interneta lietotāji, īpaši bērni un jaunieši, gūst vislabāko interneta lietošanas pieredzi,” stāsta Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Microsoft piedāvā virkni rīku, kas palīdz novērst tiešsaistes riskus, piemēram, Windows 7 Parental Controls, Windows Live Family Safety 2011, kā arī ģimenes drošības iestatījumi Zune un Windows Media Center, kas vecākiem ļauj aizliegt pieeju konkrētam tiešsaistes saturam, balstoties uz bērnu vecumu. Windows Internet Explorer 9 Parental Controls ļauj vecākiem redzēt detalizētu informāciju par bērna aktivitātēm internetā. Xbox Parental Control palīdz vecākiem ierobežot bērnu pieeju spēlēm ar nepiemērotu saturu.

„Ir vairāki ieteikumi, kurus jau šodien ikviens var izmantot lielākai drošībai internetā. Radiet stipru paroli saviem sociālo tīklu kontiem, neklikšķiniet uz saiti, ja jums nav nekādas nojausmas, kur tā aizvedīs, uzmanīgi izvērtējiet, kādus personīgos datus un informāciju par sevi publicējat internetā. Pārbaudiet savus privātuma iestatījumus un padomājiet, vai tiešām vēlaties, lai visiem ir iespējams piekļūt konkrētajai informācijai par jums. Pārliecinieties, ka antivīrusu aizsardzība ir atjaunota vai, vēl labāk, uzlieciet automātiskos atjaunojumus. Uzlieciet antivīrusu aizsardzību arī savam tālrunim, jo kibernoziedznieki aizvien biežāk savas kriminālās aktivitātes vērš pret mobilajiem tālruņiem. Saskaņā ar datordrošības indeksa datiem tikai 18% lietotāju savos tālruņos ir uzstādījuši pretvīrusu programmatūru. Nedodiet savu personīgo vai finansiālo informāciju uzņēmumiem vai cilvēkiem, par kuru reputāciju neesat pārliecināts, kā arī vienmēr pievērsiet uzmanību tam, no kā saņemat e-pastus – pazīstama cilvēka vai uzņēmuma adrese, kurā ir izmainīts kaut viens simbols, ir iemesls pārbaudīt sūtītāja atbilstību,” atgādina Ēriks Eglītis.

MCSI pētījums veikts tiešsaistes aptauju formā, un tajā piedalījās 11 000 respondentu no 27 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Portugāles, Francijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Itālijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Krievijas, Slovākijas, Bosnijas, Montenegro, Slovēnijas, Grieķijas, Čehijas, Polijas, Lietuvas, Kazahstānas, Maltas, Ukrainas, Izraēlas un Brazīlijas.