Surogātpasts 2011. gadā: pastkastēs mazāk mēstuļu, bet vairāk vīrusu

Pagājušajā 2011. gadā turpinājās pēdējo gadu tendence, uzrādot pozitīvu surogātpasta daudzuma samazināšanās gaitu. 2010. gadā aktivizētā cīņa pret robottīkliem nav bijusi veltīga un ir izraisījusi liekpasta apjoma krišanos, kas no visaugstākā 85,2% rādītāja 2009. gadā ir sarucis līdz 80,26% saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem.

Tomēr liekpasta ziņojumu skaita samazināšanos pavada satraucoša tendence, kas ir saistīta ar surogātpasta bīstamības pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2011. gadā mēstuļu ar kaitīgiem pielikumiem īpatsvars ir pieaudzis 1,7 reizes un veidoja 3,8%. Hakeri, kas organizē šādus lielapjoma sūtījumus, aktīvi izmanto sociālās inženierijas metodes. Viņi var maskēt savas mēstules par paziņojumiem no oficiālām valsts iestādēm vai tīmekļa resursiem, kā arī pievilināt datorlietotājus, piedāvājot dažādas dāvanas. Blēži nekautrējas izmantot arī atklātu iebiedēšanu dažādu interneta pakalpojumu administrācijas vārdā, draudot, piemēram, to personīgo kontu īpašniekiem ar iespējamu piekļuves bloķēšanu šiem resursiem. Turklāt bieži vien likumpārkāpēji paļaujas uz lietotāju ziņkārību un neuzmanību, maskējot izsūtīto mēstuļu pielikumus par e-biļetēm, norādījumiem pastkastes paroles atgūšanai un daudz ko citu.

Par vienu no spilgtākajām pagājušā gada tendencēm kļuva tā dēvētā mērķpikšķerēšana, kuru hakeri veica, izplatot sūtījumus uz iepriekš izvēlētām lietotāju adresēm. Parasti šādām mēstulēm ir viens mērķis – iegūt lietotāju reģistrācijas datus, lai pēc tam saņemtu piekļuvi viņu kontiem tiešsaistes pakalpojumos, internetbankā vai nozagtu viņu darba devēja uzņēmuma konfidenciālo informāciju. Šādas mērķpikšķerēšanas piemērs ir personalizētās vēstules, kuras atšķirībā no tradicionālā surogātpasta ietver personīgu vēršanos pie saņēmēja. Šādu sūtījumu nav daudz, kas ievērojami sarežģī cīņu pret tiem, izmantojot drošības programmatūru.

Bez surogātpasta izplatītāju uzmanības nepalika arī gada sensacionālākie notikumi, kurus hakeri tradicionāli izmanto lietotāju šmaukšanai. Zemestrīce Japānā, Lībijas līdera Muammāra Kadafi un Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenira nāve figurēja tā dēvētajās «Nigērijas vēstulēs», kas tika izsūtītas krāpšanas nolūkā.

Lielas pārmaiņas ir notikušas liekpasta izcelsmes valstu vidū. 2010. gadā pirmajā vietā ierindojušās Amerikas Savienotās Valstis (–9,24%) saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem nav pat iekļuvušas saraksta pirmajā desmitniekā. Līdzīgi mainījusies arī Krievijas (–2,8%) pozīcija, kas no trešās vietas nonākusi devītajā.

Pjedestāla virsotnē iekārtojusies Indija (+4%), kas agrāk ieņēma otro vietu. Tai seko Brazīlija (+3,4%) un Indonēzija (+5,15%), kas pakāpušās attiecīgi no piektās un sešpadsmitās pozīcijas. Savukārt surogātpasta avotu reģionālais sadalījums nav būtiski mainījies, un visvairāk mēstuļu joprojām tiek izplatīts no Āzijas, Latīņamerikas un Austrumeiropas valstu teritorijas.

«Pasaules IT sabiedrības un vairāku valstu tiesībaizsardzības iestāžu spiedienam uz surogātpasta izplatīšanas biznesu ir rezultāti, tomēr kopumā liekpasts kļūst bīstamāks un turpmāk aizvien biežāk būs sastopams tiešpasts, kura mērķis ir nozagt uzņēmuma vai personas konfidenciālo informāciju,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova. «Jaunattīstības valstu piemērs parāda, ka ātrdarbīga interneta pieejamība, lietotāju relatīvi zema datorpratība un atbilstošu tiesību aktu trūkums rada surogātpasta izplatītājiem labvēlīgu augsni. Tieši tāpēc ar šo apdraudējumu ir jācīnās kompleksi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības informētībai par informācijas drošības noteikumiem.»

Citas ziņasBOOT.Lv sākumlapa

Arī uzņēmumi nesteidzas nomainīt novecojušo Xp pret jaunāku operētājsistēmu

Arī uzņēmumi nesteidzas nomainīt novecojušo Xp pret jaunāku operētājsistēmu(2)

Pirms nedēļas tika pārtraukts atbalsta nodrošinājums Windows Xp operētājsistēmai. Kaut arī Microsoft prāt, Xp dotajā brīdī aizņemt tādu kā pelēko daļu operētājsistēmu sadalījumā, kuru jau drīzumā vajadzētu ieņemt jaunajām operētājsistēmām, reālajā dzīvē situācija solās būt nedaudz atšķirīga. Jau vēstījām, ka pāreja no Xp uz jaunākajām operētājsistēmām notiek visai gausi – vēl joprojām ceturto daļu no

Windows XP: atbalsts aiziet, operētājsistēma paliek

Windows XP: atbalsts aiziet, operētājsistēma paliek(3)

Jau ilgstoši esam ziņojuši par to, ka Microsoft 8. aprīlī oficiāli pārtrauca atbalsta sniegšanu Windows XP operētājsistēmai un Microsoft Office 2013. Tiesa, neraugoties uz šo faktu, XP vēl joprojām ir viena no populārākajām operētājsistēmām. Vēl pirms mēneša vēstījām par XP aiziešanu un iemesliem, kādēļ jaunākās operētājsistēmas ir drošākas. Jāatzīmē, ka atbalsta pārtraukšana nenozīmē, ka operētājsistēma

Microsoft paziņo par bezmaksas Windows Phone licencēm

Microsoft paziņo par bezmaksas Windows Phone licencēm(0)

Pirms laika vēstījām, ka Microsoft, iespējams, atsevišķiem viedtālruņu ražotājiem piedāvā Windows Phone operētājsistēmas licences bez maksas. Toreiz kompānija šo informāciju atteicās komentēt, taču tagad ziņas ir apstiprinājušās. Microsoft sāk piekopt agresīvāku politiku viedtālruņu un planšetdatoru tirgū – tā varam secināt pēc kompānijas jaunākā paziņojuma. BUILD konferences laikā Microsoft pārstāvji pavēstīja, ka turpmāk neiekasēs maksu no

Microsoft būtiski uzlabo Windows Phone, laižot klajā 8.1 operētājsistēmu

Microsoft būtiski uzlabo Windows Phone, laižot klajā 8.1 operētājsistēmu(6)

Microsoft ir nācis klajā ar jaunāko Windows Phone operētājsistēmas versiju – 8.1. Tā nes ne tikai dažādus uzlabojumus, ko lietotājs parasti nepamana, bet arī vairākas jaunas opcijas un pat atsevišķas vizuālas pārmaiņas. Vispirms jau jāmin, ka, iespējams, lielākā pārmaiņa ir Windows Phone personālais asistents, kas ieguvis nosaukumu Cortana. Šādi Microsoft seko Android un Apple iemītajām

Android operētājsistēmu lietojums martā: KitKat “apbižo” JellyBean

Android operētājsistēmu lietojums martā: KitKat “apbižo” JellyBean(0)

Marts tehnoloģiju pasaulē ir aiz muguras un tas nesis savas pārmaiņas arī Android operētājsistēmu sadalījumā. Arvien lielāku nospiedumu atstāj jaunā KitKat operētājsistēma, turklāt ne tikai ar iegūtās tirgus daļas palīdzību. Android versija Lietojums janvārī (%) Lietojums martā(%) Android 2.2 (Froyo) 1,3 1,1 Android 2.3.3 – 2.3.7(Gingerbread) 20,0 17,8 Android 3.2 (Honeycomb) 0,1 0,1 Android 4.0.3 – 4.0.4

Reklāmas izvietošana

Tehnoloģiju portāls BOOT.Lv ir vadošais šīs nozares interneta medijs Latvijā, kas katru dienu nodrošina lasītājus ar jaunākajām tehnikas, auto, spēļu un izklaides ziņām.

Portāls BOOT.Lv ir atvērts nestandarta reklāmas kampaņu risinājumiem.

Sociālie tīkli un saziņa

Populārākās sadaļas

© 2001 - 2013 BOOT.Lv Visas tiesības aizsargātas. Jebkādas informācijas pārpublicēšana pieļaujama tikai ar BOOT.Lv rakstisku atļauju.