Pagājušajā 2011. gadā turpinājās pēdējo gadu tendence, uzrādot pozitīvu surogātpasta daudzuma samazināšanās gaitu. 2010. gadā aktivizētā cīņa pret robottīkliem nav bijusi veltīga un ir izraisījusi liekpasta apjoma krišanos, kas no visaugstākā 85,2% rādītāja 2009. gadā ir sarucis līdz 80,26% saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem.

Tomēr liekpasta ziņojumu skaita samazināšanos pavada satraucoša tendence, kas ir saistīta ar surogātpasta bīstamības pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2011. gadā mēstuļu ar kaitīgiem pielikumiem īpatsvars ir pieaudzis 1,7 reizes un veidoja 3,8%. Hakeri, kas organizē šādus lielapjoma sūtījumus, aktīvi izmanto sociālās inženierijas metodes. Viņi var maskēt savas mēstules par paziņojumiem no oficiālām valsts iestādēm vai tīmekļa resursiem, kā arī pievilināt datorlietotājus, piedāvājot dažādas dāvanas. Blēži nekautrējas izmantot arī atklātu iebiedēšanu dažādu interneta pakalpojumu administrācijas vārdā, draudot, piemēram, to personīgo kontu īpašniekiem ar iespējamu piekļuves bloķēšanu šiem resursiem. Turklāt bieži vien likumpārkāpēji paļaujas uz lietotāju ziņkārību un neuzmanību, maskējot izsūtīto mēstuļu pielikumus par e-biļetēm, norādījumiem pastkastes paroles atgūšanai un daudz ko citu.

Par vienu no spilgtākajām pagājušā gada tendencēm kļuva tā dēvētā mērķpikšķerēšana, kuru hakeri veica, izplatot sūtījumus uz iepriekš izvēlētām lietotāju adresēm. Parasti šādām mēstulēm ir viens mērķis – iegūt lietotāju reģistrācijas datus, lai pēc tam saņemtu piekļuvi viņu kontiem tiešsaistes pakalpojumos, internetbankā vai nozagtu viņu darba devēja uzņēmuma konfidenciālo informāciju. Šādas mērķpikšķerēšanas piemērs ir personalizētās vēstules, kuras atšķirībā no tradicionālā surogātpasta ietver personīgu vēršanos pie saņēmēja. Šādu sūtījumu nav daudz, kas ievērojami sarežģī cīņu pret tiem, izmantojot drošības programmatūru.

Bez surogātpasta izplatītāju uzmanības nepalika arī gada sensacionālākie notikumi, kurus hakeri tradicionāli izmanto lietotāju šmaukšanai. Zemestrīce Japānā, Lībijas līdera Muammāra Kadafi un Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenira nāve figurēja tā dēvētajās «Nigērijas vēstulēs», kas tika izsūtītas krāpšanas nolūkā.

Lielas pārmaiņas ir notikušas liekpasta izcelsmes valstu vidū. 2010. gadā pirmajā vietā ierindojušās Amerikas Savienotās Valstis (–9,24%) saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem nav pat iekļuvušas saraksta pirmajā desmitniekā. Līdzīgi mainījusies arī Krievijas (–2,8%) pozīcija, kas no trešās vietas nonākusi devītajā.

Pjedestāla virsotnē iekārtojusies Indija (+4%), kas agrāk ieņēma otro vietu. Tai seko Brazīlija (+3,4%) un Indonēzija (+5,15%), kas pakāpušās attiecīgi no piektās un sešpadsmitās pozīcijas. Savukārt surogātpasta avotu reģionālais sadalījums nav būtiski mainījies, un visvairāk mēstuļu joprojām tiek izplatīts no Āzijas, Latīņamerikas un Austrumeiropas valstu teritorijas.

«Pasaules IT sabiedrības un vairāku valstu tiesībaizsardzības iestāžu spiedienam uz surogātpasta izplatīšanas biznesu ir rezultāti, tomēr kopumā liekpasts kļūst bīstamāks un turpmāk aizvien biežāk būs sastopams tiešpasts, kura mērķis ir nozagt uzņēmuma vai personas konfidenciālo informāciju,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova. «Jaunattīstības valstu piemērs parāda, ka ātrdarbīga interneta pieejamība, lietotāju relatīvi zema datorpratība un atbilstošu tiesību aktu trūkums rada surogātpasta izplatītājiem labvēlīgu augsni. Tieši tāpēc ar šo apdraudējumu ir jācīnās kompleksi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības informētībai par informācijas drošības noteikumiem.»