Surogātpasts 2011. gadā: pastkastēs mazāk mēstuļu, bet vairāk vīrusu

Pagājušajā 2011. gadā turpinājās pēdējo gadu tendence, uzrādot pozitīvu surogātpasta daudzuma samazināšanās gaitu. 2010. gadā aktivizētā cīņa pret robottīkliem nav bijusi veltīga un ir izraisījusi liekpasta apjoma krišanos, kas no visaugstākā 85,2% rādītāja 2009. gadā ir sarucis līdz 80,26% saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem.

Tomēr liekpasta ziņojumu skaita samazināšanos pavada satraucoša tendence, kas ir saistīta ar surogātpasta bīstamības pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2011. gadā mēstuļu ar kaitīgiem pielikumiem īpatsvars ir pieaudzis 1,7 reizes un veidoja 3,8%. Hakeri, kas organizē šādus lielapjoma sūtījumus, aktīvi izmanto sociālās inženierijas metodes. Viņi var maskēt savas mēstules par paziņojumiem no oficiālām valsts iestādēm vai tīmekļa resursiem, kā arī pievilināt datorlietotājus, piedāvājot dažādas dāvanas. Blēži nekautrējas izmantot arī atklātu iebiedēšanu dažādu interneta pakalpojumu administrācijas vārdā, draudot, piemēram, to personīgo kontu īpašniekiem ar iespējamu piekļuves bloķēšanu šiem resursiem. Turklāt bieži vien likumpārkāpēji paļaujas uz lietotāju ziņkārību un neuzmanību, maskējot izsūtīto mēstuļu pielikumus par e-biļetēm, norādījumiem pastkastes paroles atgūšanai un daudz ko citu.

Par vienu no spilgtākajām pagājušā gada tendencēm kļuva tā dēvētā mērķpikšķerēšana, kuru hakeri veica, izplatot sūtījumus uz iepriekš izvēlētām lietotāju adresēm. Parasti šādām mēstulēm ir viens mērķis – iegūt lietotāju reģistrācijas datus, lai pēc tam saņemtu piekļuvi viņu kontiem tiešsaistes pakalpojumos, internetbankā vai nozagtu viņu darba devēja uzņēmuma konfidenciālo informāciju. Šādas mērķpikšķerēšanas piemērs ir personalizētās vēstules, kuras atšķirībā no tradicionālā surogātpasta ietver personīgu vēršanos pie saņēmēja. Šādu sūtījumu nav daudz, kas ievērojami sarežģī cīņu pret tiem, izmantojot drošības programmatūru.

Bez surogātpasta izplatītāju uzmanības nepalika arī gada sensacionālākie notikumi, kurus hakeri tradicionāli izmanto lietotāju šmaukšanai. Zemestrīce Japānā, Lībijas līdera Muammāra Kadafi un Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenira nāve figurēja tā dēvētajās «Nigērijas vēstulēs», kas tika izsūtītas krāpšanas nolūkā.

Lielas pārmaiņas ir notikušas liekpasta izcelsmes valstu vidū. 2010. gadā pirmajā vietā ierindojušās Amerikas Savienotās Valstis (–9,24%) saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem nav pat iekļuvušas saraksta pirmajā desmitniekā. Līdzīgi mainījusies arī Krievijas (–2,8%) pozīcija, kas no trešās vietas nonākusi devītajā.

Pjedestāla virsotnē iekārtojusies Indija (+4%), kas agrāk ieņēma otro vietu. Tai seko Brazīlija (+3,4%) un Indonēzija (+5,15%), kas pakāpušās attiecīgi no piektās un sešpadsmitās pozīcijas. Savukārt surogātpasta avotu reģionālais sadalījums nav būtiski mainījies, un visvairāk mēstuļu joprojām tiek izplatīts no Āzijas, Latīņamerikas un Austrumeiropas valstu teritorijas.

«Pasaules IT sabiedrības un vairāku valstu tiesībaizsardzības iestāžu spiedienam uz surogātpasta izplatīšanas biznesu ir rezultāti, tomēr kopumā liekpasts kļūst bīstamāks un turpmāk aizvien biežāk būs sastopams tiešpasts, kura mērķis ir nozagt uzņēmuma vai personas konfidenciālo informāciju,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova. «Jaunattīstības valstu piemērs parāda, ka ātrdarbīga interneta pieejamība, lietotāju relatīvi zema datorpratība un atbilstošu tiesību aktu trūkums rada surogātpasta izplatītājiem labvēlīgu augsni. Tieši tāpēc ar šo apdraudējumu ir jācīnās kompleksi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības informētībai par informācijas drošības noteikumiem.»

Pievieno savu komentāru

Lietotājvārds:
Komentārs:



1 komentārsatpakaļ uz rakstu

#1AnonīmsFebruary 20, 2012, 23:27

lol, mēstules.


#2AnonīmsFebruary 21, 2012, 01:27

lol, mēstules.


Citas ziņasBOOT.Lv sākumlapa

Arī Facebook Messenger varētu saņemt vairāku lietotāju kontu atbalstu

Arī Facebook Messenger varētu saņemt vairāku lietotāju kontu atbalstu(0)

Nesen jau rakstījām, ka Instagram aplikācijā nu iespējams izmantot vairākus lietotāju kontus. Android Police ziņo, ka šādu iespēju varētu saņemt ar Facebook Messenger.

Jauns izpirkumu pieprasošs “Trojas zirgs” uzbrūk pornogrāfijas cienītājiem

Jauns izpirkumu pieprasošs “Trojas zirgs” uzbrūk pornogrāfijas cienītājiem(2)

Antivīrusu risinājumu izstrādātāji “eScan” atklājuši jaunu “Trojas zirgu”, kas uzbrūk “Android” ierīcēm un pieprasa izpirkumu. Ļaunatūra “Android.Trojan.SLocker.CV” izplatās, lejupielādējot un instalējot kaitniecisku pieaugušajiem paredzētu lietotni “Porn O Mania”.

Poseidons — kiberspiegošanas dievs: Kaspersky Lab atklāj iepriekš nezināma kibergrupējuma darbību

Poseidons — kiberspiegošanas dievs: Kaspersky Lab atklāj iepriekš nezināma kibergrupējuma darbību(1)

Kaspersky Lab ir nonācis uz pēdām kibergrupējumam, kas vismaz kopš 2005. gada zog konfidenciālus datus no uzņēmumiem visā pasaulē un pēc tam, draudot ar datu tālākpārdošanu, pieprasa noslēgt līgumu ar to par informācijas drošības konsultāciju pakalpojumiem. Grupējums ir ieguvis nosaukumu Poseidon, un par tā darbību Kaspersky Lab pastāstīja Kaspersky drošības analītiķu samitā.

Android ierīcēm paredzēto 1Password aplikāciju nu iespējams “atslēgt” ar pirkstu nospiedumu lasītāju

Android ierīcēm paredzēto 1Password aplikāciju nu iespējams “atslēgt” ar pirkstu nospiedumu lasītāju(1)

1Password Android aplikācija saņēmusi jauninājumu, kas noteikti patiks tiem viedtālruņu īpašniekiem, kuru ierīcēm ir pirkstu nospiedumu lasītājs, kā arī Android 6.0 Marshmallow operētājsistēmas versija.

Adwind: ļaunprogrammatūras pakalpojuma platforma, no kuras cietuši vairāk nekā 400 tūkstoši lietotāju un organizāciju visā pasaulē

Adwind: ļaunprogrammatūras pakalpojuma platforma, no kuras cietuši vairāk nekā 400 tūkstoši lietotāju un organizāciju visā pasaulē(0)

Kaspersky Lab Globālā pētniecības un analīzes grupa ir publicējusi plašu pētījumu par tālpieejas rīku (RAT) Adwind — tā ir dažādplatformu, daudzfunkciju ļaunprogrammatūra, kas pazīstama arī ar nosaukumiem AlienSpy, Frutas, Unrecom, Sockrat, JSocket un jRat un tiek izplatīta, izmantojot vienu ļaunprogrammatūras pakalpojuma platformu. No 2013. līdz 2016. gadam veiktās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka dažādas ļaunprogrammatūras Adwind versijas ir

buy viagra online buy viagra online buy cialis online buy viagra super active online buy levitra online buy cialis professional online buy cialis super active professional online buy kamagra online buy viagra professional online buy brand viagra online buy ed trial pack online buy ed advanced pack online buy super ed trial pack online buy ed medium pack online buy cialis soft online buy viagra soft online buy ed super advanced pack online buy eriacta online buy kamagra jelly online buy revatio online buy tadalis sx soft online buy brand levitra online buy viagra caps online buy vigora online buy suhagra online buy apcalis sx oral jelly online buy erectalis online buy tadalis sx online buy levitra professional online buy tadacip online buy silagra online buy ed soft medium pack online buy viagra jelly online buy kamagra soft online buy sublingual viagra online buy forzest online buy caverta online buy apcalis sx online buy levitra oral jelly online buy cialis jelly online buy kamagra gold online buy intagra online buy kamagra flavored online buy zenegra online buy avana online buy malegra fxt online buy super p force online
buy viagra online

Reklāmas izvietošana

Tehnoloģiju portāls BOOT.Lv ir vadošais šīs nozares interneta medijs Latvijā, kas katru dienu nodrošina lasītājus ar jaunākajām tehnikas, auto, spēļu un izklaides ziņām.

Portāls BOOT.Lv ir atvērts nestandarta reklāmas kampaņu risinājumiem.

Sociālie tīkli un saziņa

Populārākās sadaļas

© 2001 - 2014 BOOT.Lv Visas tiesības aizsargātas. Jebkādas informācijas pārpublicēšana pieļaujama tikai ar BOOT.Lv rakstisku atļauju.
займы онлайн займы онлайн в Ставропольском крае займы онлайн в Ставрополе
buy viagra cialis levitra online