Aktuāls

Ko gaidīt no azartspēļu tirgus nākotnē?

Datori, IT, bizness

Top 6 mobilie telefoni senioriem 2018. gadā

Tālruņi, mobilās ierīces

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Pēdējā laikā daudzos tehnikas portālos, tai skaitā BOOT.Lv, ir bijuši neskaitāmi jaunumi par datoriem, kas izmantos jaunos Solid State Drive (turpmāk tekstā SSD) diskus, jauniem SSD modeļiem, to cenām un citām līdzīgām tēmām. Visā šajā jezgā daudzi noteikti ir ieguvuši tikai aptuvenu nojausmu par to, kas tad īsti ir SSD diski, un kādēļ tie ir labāki vai sliktāki par klasiskajiem cietajiem diskiem (Hard Disk Drive jeb HDD). Tieši tādēļ mēs veltīsim šo rakstu SSD galveno pamatprincipu izskaidrošanai. Raksts tiks strukturēts nosacītā jautājumu un atbilžu formā, lai atvieglotu tā pārskatāmību. Kas ir SSD Diski?

Solid State Drive jeb SSD ir datu uzglabāšanas tehnoloģija, kas atšķirībā no cietajiem diskiem ir balstīta uz Flash vai DRAM. Respektīvi, dati šādos diskos tiek saglabāti ar pusvadītāju, nevis rotējošu disku un kustīgu lasošo galviņu palīdzību.

Atkāpjoties no definīcijas, jāpiebilst, ka gandrīz vienmēr, kad ir runa par SSD diskiem, tā tiek attiecināta uz Flash bāzētajiem risinājumiem, attiecīgi arī šajā rakstā mēs runāsim tikai par Flash bāzētajiem SSD diskiem. Uz DRAM balstītos risinājumus nereti dēvē citā vārdā – par RAM-drive, tomēr šī tehnoloģija, lai arī piedāvāja lielisku veiktspēju, tā arī nekļuva sevišķi populāra plaša patēriņa tirgū, tāpēc par to dzirdēt nākas reti.

Cik sen jau tie tiek lietoti?

Ideoloģiski līdzīgas datu glabātuves ir pastāvējušas jau kopš 70-gadu beigām, tomēr pirmie uz Flash bāzētie SSD diski tika laisti apgrozībā 1995. gadā. Sākot ar šo laiku SSD diski ir tikuši pielietoti dažādās militārās vai aeronautikas ierīcēs. 2006. gadā SSD diski atrada savu ceļu līdz klēpjdatoriem, un kopš tā laika tie pamazām ir sākuši iegūt lielāku popularitāti.

Kādas ir SSD disku priekšrocības salīdzinot ar parastajiem cietajiem diskiem (HDD)?

Aiztures laiki ir salīdzinoši niecīgi

Parastam cietajam diskam ir ļoti daudz un dažādu aiztures laiku. Lai nolasītu datus, cietajam diskam ir jāiegriež tā motors līdz nepieciešamajam apgriezienu skaitam (gadījumā, ja tas ir bijis dīkstāvē un enerģijas taupīšanas nolūkos samazinājis apgriezienu skaitu), jāpārvieto lasošā galviņa līdz pareizajai vietai uz diska virsmas (tā sauktais “treks”) un jāsagaida, kamēr disks būs aizrotējis līdz vajadzīgās datu vienības (tā sauktais “klāsteris”) sākumam. Visas šīs darbības ir jāizdara vēl pirms ir iespējams sākt nolasīt datus. Parastam mūsdienu cietajam diskam šim uzdevumam vajag aptuveni 10ms.

SSD diskiem nav rotējošo disku, kustīgu galviņu un citu mehānisku komponenšu, tādēļ to aiztures laiki ir salīdzinoši niecīgi. Parasti nepieciešamais laiks, lai disks sagatavotos uzsākt vajadzīgo datu nolasīšanu, ir no 0.1 līdz 0.5ms.

Ātrāka datu nolasīšana

SSD diski spēj daudz ātrāk nolasīt datus, nekā klasiskie cietie diski. Tieši tas arī padara iespējamus tādus reklāmas klipus kā šis, kuros dators ar SSD disku var ieslēgties aptuveni divas reizes ātrāk.

HDD smagi cieš no tā, ka ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai nopozicionētu lasošo galviņu. SDD šādas problēmas nav, tādēļ tas arī var uzrādīt labākus rezultātus ar datu nolasīšanu saistīto uzdevumu veikšanā.

Klusa, ekonomiska un vēsa darbība

Kā jau minēju, tad SSD diskiem nav kustīgu detaļu, attiecīgi tie arī darbojās pavisam klusu.

Teorētiski varētu pieņemt, ka tieši šī paša iemesla dēļ arī to patērētais enerģijas daudzums ir mazāks. Tomēr šajā ziņā viennozīmīgas taisnības nav, jo cieto disku enerģijas patēriņš ir ļoti atkarīgs no tā, vai disks tiek aktīvi lietots. Pavisam reālas ir situācijas, kad klasisks HDD ir ekonomiskāks par SSD disku. Visbiežāk tomēr slodzes apstākļos SSD diski būs efektīvāki, sevišķi, ja dati ir izmētāti pa visu HDD virsmu.

Vienmērīga, prognozējama ātrdarbība

Cietā diska ātrdarbība ir ļoti mainīga, jo tas, cik ātri būs iespējams datus nolasīt no diska virsmas, neskaitot aiztures laikus, būs atkarīgs, cik tuvu diska ārējai malai tie atrodas.

HDD iekšējo disku apaļā forma nosaka to, ka jo tuvāk tā ārējai malai atrodas treks, jo vairāk datus tajā var ierakstīt. Tieši tas pats attiecas uz datu nolasīšanu. Tieši tādēļ ir pilnīgi neiespējami prognozēt, cik tieši laika prasīs konkrēta datu apjoma nolasīšana no diska, jo tie var atrasties jebkur uz tā virsmas, turklāt papildus dati var būt izmētāti pa visu diska virsmu, ievērojami palielinot uzdevuma izpildes laiku.

Katra SSD diska ātrdarbība, turpretī, ir diezgan konstants lielums.

Izturība pret triecieniem, vibrācijām

Klasiskie cietie diski ir trausli. Datu nolasīšanu no to virsmas veic galviņa, kura atrodas ar milimetra daļām mērāmā attālumā no diska virsmas. Pēkšņa trieciena gadījumā pastāv iespēja, ka galviņa, diskam vēl aizvien rotējot ar vairāku tūkstošu apgriezienu skaitu minūtē, saskarsies ar virsmu un sabojās to. Šādi iespējams pazaudēt visu, kas bija ierakstīts uz diska virsmas attiecīgajā vietā. Ar lielu varbūtību tas var arī nozīmēt diska nāvi, jo iespējams sabojāt ne tikai diska virsmu, bet arī pašu galviņu.

SSD diski turpretī savas konstrukcijas dēļ jau ilgstoši tiek lietoti lidmašīnu melnajās kastēs un dažādās militārajās iekārtās , jo SSD spēj pārciest neiedomājamas pārslodzes. Pastāv uzskats, ka SSD disks var izturēt arī 1000 gravitāciju lielu paātrinājumu. Salīdzinoši izturīgākie HDD ir spējīgi izturēt tikai apmēram 30 gravitāciju lielu paātrinājumu.

Kādi ir SSD trūkumi?

Augstāka cena un mazāka ietilpība

SSD diski šobrīd ir ievērojami dārgāki par klasiskajiem cietajiem diskiem, turklāt to ietilpības ir mazākas. Ja 128GB SSD disks maksā aptuveni 400 ASV dolārus, tad par 50Ls ir iespējams nopirkt 250GB lielu 2,5″ HDD. Protams, laika gaitā tehnoloģijai kļūstot populārākai, tās cenas kritīsies un ietilpības augs.

Zemāki datu ierakstīšanas ātrumi

SSD diski, kā to pierāda XbitLabs veiktie testi, lēnāk ieraksta datus, sevišķi, ja ir jāieraksta nesecīgi dati. Pat gadījumos, kad ir runa par secīgu datu ierakstīšanu, SSD diski ātrdarbības ziņā var zaudēt parastajiem HDD. Šis ir ļoti būtisks mīnuss, tomēr domājams, ka tas ar laiku tiks labots, vai vismaz tiks mazināta tā ietekme.

Kopsavilkums

SSD diski ir ļoti veiksmīga un perspektīva tehnoloģija, kura apiet teju visus lielākos cieto disku mīnusus, tomēr pašlaik tā ir vairāk piemērota ultra portatīvajiem datoriem nevis galddatoriem. Ja SSD turpinās attīstīties pietiekoši strauji, un tirgū kļūs pieejami daudz lielāki diski par zemāku cenu, tad SSD kādu dienu pat varētu pilnībā aizstāt HDD. Šobrīd būtiskākie šķēršļi ir tieši cena, ietilpība un problēmas ar datu ierakstīšanas ātrumu.

Izsaki savu viedokli