Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā mirstības līmenis ar kardiovaskulārajām slimībām ir viens no augstākajiem arī visā Eiropas Savienībā. Izmantojot IBM superdatora Watson kognitīvās skaitļošanas spējas, plānots ievērojami uzlabot cilvēku sirds un asinsvadu veselību.

Projektu sākotnēji paredzēts adaptēt Amerikas Savienotajās Valstīs, kur uzņēmumu darbinieki ar vienkāršu aplikāciju un viedpalīgiem, atbildot uz jautājumu sēriju, varētu sekot līdzi savam sirds un asinsvadu veselības stāvoklim.

Aplikācija tiks veidota uz veselības aprūpes kompānijas Welltok izstrādātās platformas, kura, apvienojot Amerikas Sirds asociācijas (ASA) plašo informācijas klāstu ar IBM Watson kognitīvajām skaitļošanas spējām, sniegs individuālas konsultācijas un padomus veselības uzlabošanai miljoniem lietotāju.

Vairāk nekā puse nāves cēloņu Latvijā – 55% gadījumu visu mirušo – ir saistīti tieši ar sirds un asinsvadu slimībām. Mirstības rādītāji šo kardiovaskulāro slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidējie Eiropas Savienības valstu rādītāji.

Speciālisti norāda, ka saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām veicina Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi. Latvijā šāda aplikācija būtu noderīga ikvienam darba ņēmējam un arī darba devējam, tomēr pārsvarā to izmantotu tikai iedzīvotāji līdz 40–45 gadiem.

Kā atzīst Veselības centra 4 kardioloģe un EHO speciāliste Biruta Reinšmite, sabiedrība mūsu valstī joprojām pārāk maz domā par veselīgu dzīvesveidu. Liela daļa meklē sev vainu, lai tikai varētu iegūt pabalstu vai pat invaliditāti.

“Kad ārsts sāk runāt par ēšanas paradumu maiņu, tad bieži atbilde ir – nemāci mani, ko ēst, bet ārstē. Cilvēkam pašam ir jābūt ieinteresētam būt veselam, lai varētu pilnvērtīgi strādāt!” uzskata B. Reinšmite.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem sirds un asinsvadu slimības jeb kardiovaskulārās slimības ir visbiežākais nāves cēlonis Eiropas Savienībā – aptuveni 40% visu mirušo jeb divi miljoni cilvēku gadā.

Kardiovaskulārās veselības uzlabošanai ASA piedāvā ievērot septiņus Dzīvo vesels soļus – nesmēķēt, lietot pareizu uzturu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, sekot līdzi asinsspiedienam, kontrolēt holesterīna līmeni asinīs un samazināt cukura līmeni asinīs.

“Līdz ar šīs programmas izveidošanu mēs sniegsim miljoniem cilvēku visā pasaulē iespēju saņemt personalizētus veselības padomus ar mērķi uzlabot sirds veselību un samazināt ārstēšanas izdevumus no valsts budžeta,” norāda ASA medicīnas doktors Eduardo Sančezs.

Tehnoloģijas ir gatavas – vajag tikai vēlmi uzlabot savu ikdienu un atmest aizspriedumus, lai padarītu ārstu darbu efektīvāku.

“Mēs to varam saukt pat par savu individuālo ārstu, jo tas ar mums būs 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā – tas zinās mūsu paradumus, mūsu sirdspukstus un mūsu ikdienu. Šāds ģimenes ārsta asistents noteikti būs liels palīgs ikvienam ārstam, jo sniegs nepieciešamo informāciju par mums. Pat Alberts Einšteins nevarētu atcerēties un apstrādāt galvā tik lielu datu apjomu kā jaunais asistents,” atzīst IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons.

Saskaņā ar IBM apkopoto informāciju ar kardiovaskulārajām slimībām mirst trešā daļa pasaules iedzīvotāju, savukārt šo slimību ārstēšanai no valstu budžetiem tiek tērēti 283,9 miljardi eiro gadā.

Pētījumu kompānijas Nielsen un ASA nesen veiktā pētījuma dati atklāj, ka 69% darbinieku ir svarīgas uzņēmuma rūpes par darbinieku veselību un tas atstāj lielu iespaidu uz kopējo apmierinātības līmeni ar darbu. ASA veiktie pētījumi pierāda, ka, ievērojot minētos septiņus veselīga dzīvesveida soļus, var būtiski samazināt sirdslēkmes, triekas, vēža un daudzu citu slimību risku.

Vairāk informācijas – www.heart.org/workplacehealth