Lietu internets (Internet of Things) ir viena interneta tīklā savienotas elektronikas ierīces vai sensori, kas pārraida informāciju mums, uz mākoņdatošanu balstītām aplikācijām un viena otrai, ar spēju automātiski izraisīt konkrētus notikumus. Šīs “gudrās” ierīces var būt jebkas, sākot no mobilajiem telefoniem, ledusskapjiem, veļas mazgājamajām mašīnām un beidzot ar valkājamajām ierīcēm, medicīnas aprīkojumu, ēkām vai reaktīvajiem dzinējiem. Vienkāršākais lietu interneta (IoT) piemērs ir garāžas durvju atvēršanas mehānisms, kuras iedarbojas, kad īpašnieka automašīna ir netālu vai kad tiek nosūtīta attiecīgā komanda no mobilās ierīces. Pētījumi liecina, ka mēs drīzumā ieiesim IoT ērā, jo IoT kļūst par vienu no aktuālākajām tehnoloģiju tendencēm 2016.gadā. Pēc McKinsey Global Institute aprēķiniem, IoT nozares vērtība līdz 2025.gadam var sasniegt līdz pat 11,1 triljonu dolāru.

LG_Smarthome

IoT mūsu mājoklim

Jau tagad IoT priekšrocības tiek plaši izmantotas sadzīves tehnikā un mājsaimniecībā kopumā. Piemēram, LG HomeChat aplikācija un SmartThinQ sensori ļauj lietotājiem komunicēt ar savām viedajām LG iekārtām – izmatojot ar NFC tehnoloģijām aprīkotos viedtālruņus vai planšetdatorus, lietotāji spēj attālināti kontrolēt veļas mazgājamās mašīnas ciklus, pārbaudīt savu ledusskapju saturu, uzsildīt cepeškrāsni un pat ātri un efektīvi noskaidrot un atrisināt ierīču tehniskās problēmas. Bez ērtību uzlabošanas mūsu ikdienas dzīvē, IoT nodrošina lietotājiem reālas ietaupīšanas iespējas, palīdzot viņiem būtiski samazināt gan komunālos rēķinus, gan kaitējumu dabai.

IoT pilsētai

Ārpus mājas IoT efektivitāte izpaužas tā dēvētajās gudrajās pilsētās (smart cities), kuru ieviešanu jau aktīvi īsteno tādas valstis kā Singapūra, Lielbritānija, ASV un Ķīna. Paaugstināta savienojamība sniedz būtiskus funkcionālos ieguvumus tādām pilsētas infrastruktūrām kā kanalizācija, elektrotīkli un transporta sistēmas. Piemēram, savienoti sensori ielās vai ūdens sadales sistēmās varētu uzraudzīt izmaiņas gaisa kvalitātē vai konstatēt noplūdes, bet šie dati savukārt varētu tikt izmantoti pilsētu plānošanai un sabiedrības veselības politikai. IoT spēj arī palīdzēt ar satiksmes optimizāciju – reāllaika dati tiks izmantoti, lai pielāgotu luksoforu fāzes efektīvākai satiksmei sastrēguma stundu laikā un ārpus tā. Savukārt lauksaimniecības nozare gūs ieguvumu no sensoriem augsnē, lai uzraudzītu tās stāvokli optimālākas ražas iegūšanai.

IoT arī sniedz potenciālu būtiskai attīstībai veselības aprūpes nozarē. Pastāvīga tādu veselības parametru kontrolēšana kā asinsspiediens, cukura līmenis u.c. ir ārkārtīgi svarīga atsevišķām pacientu grupām. Tas rada iespējas nākamās paaudzes viedajām ierīcēm uzlabot funkcionalitāti, nodrošinot būtiski detalizētākus datus un mazināt nepieciešamību pēc tiešas pacienta un ārsta saskarsmes. Slimnīcas pasaulē jau sākušas ieviest tādas progresīvas tehnoloģijas kā „gudrās gultas”, kas spēj noteikt, kad tās ir aizņemtas un kad pacients cenšas no tām piecelties, informēt personālu par nepieciešamību pārbaudīt konkrētā pacienta stāvokli. Vēl viena joma, kurā šādas intuitīvas tehnoloģijas var būt noderīgas, ir mājas slimnieki – gudrās ierīces var automātiski „mākonī” augšupielādēt datus, kad netiek lietoti medikamenti, vai jebkurus citus svarīgus rādītājus, un brīdināt aprūpes darbiniekus. Veselības uzraudzības ierīces palīdzēs samazināt finansiālo slogu uz veselības aprūpes pakalpojumiem un, ņemot vērā novecojošas sabiedrības tendenci, uz palīdzības sniedzējiem mājās dzīvojošajiem.

IoT uzņēmumiem

Uzņēmumu reālie ieguvumi, ieviešot IoT risinājumus, būs darbības efektivitāte, uzlabota funkcionalitāte un ienākumu palielināšanas iespējas tādās nozarēs kā rūpniecība, enerģijas pārvalde, transporta sektors, lauksaimniecība un daudzas citas. IoT var palīdzēt sasniegt zemākas pamatdarbības izmaksas un iegūt jaunus klientus.

Piemēram, automatizētas norēķināšanās sistēmas ieviešana mazumtirdzniecībā ļauj klientiem automātiski samaksāt par saviem pirkumiem, izejot no veikala. Latvijā līdzīga progresīvā tehnoloģija tiek izmantota Rīgas sabiedriskajā transportā, kur pasažieriem ir iespēja izmantot savu bankas karti kā elektronisko biļeti. Patiesībā, IoT piedāvā nebeidzamas iespējas – reāllaika personalizētie īpašie piedāvājumi – individuālie piedāvājumi, kas balstīti uz atrašanās vietu, iepirkumu vēsturi un konkrēta klienta vēlmēm, noliktavas optimizācija – automātiska plauktu un krājumu uzraudzīšana un papildināšana, balstoties uz reāllaika klientu datiem, un daudzas citas iespējas.

IoT drošība

IoT paaugstinātā savienojamība nodrošina gan būtiskas iespējas, gan riskus. Ņemot vērā lielo datu apjomu, kas katru sekundi tiek pārraidīti internetā, lielākais IoT izaicinājums ir drošība un datu aizsardzība. Tā kā tiek ievākts aizvien vairāk datu par cilvēku pārvietošanos, veselību, mijiedarbību un darījumiem, sabiedrību būs nepieciešams izglītot par lietu internetu, jo sevišķi par to, kā tajā iegūtie dati tiks apkopti un izmantoti.