HTC tīši cenšas motivēt cilvēkus iegādāties jaunākus viedtālruņus – pie šāda secinājuma nonākuši daudzi HTC viedtālruņu īpašnieki, kuru telefoni saņēmuši (un saņems) HTC veidoto Android 4.0 jauninājumu, kas satur “Sense 3.6″ HTC veidoto lietotāja saskarsnes un funkcionalitātes modifikāciju komplektu.

Kā HTC Incredible S īpašnieks, ar pozitīvām emocijām uzņēmu gan HTC solījumu nodrošināt šim telefonam Android 4 OS jauninājumu, gan paša jauninājuma parādīšanās faktu sava telefona ekrānā. Salīdzinoši viegli pārdzīvoju HTC melīgo paziņojumu par to, ka vecākie telefoni nevar darboties ar Sense 4, tāpēc tie saņems “vieglāko” – Sense 3.6 versiju. Galu galā, HTC vēsturē šāda veida paziņojumi nav unikāli.

Par piemēru, iznākot HTC Sensation, tas saņēma Sense 3.0 un uzreiz tika paziņots, ka neviens vienkodola telefons šo lietotāja saskarsni nespēs darbināt. Entuziasti pielāgoja Sensation Android būvējumu vecākām ierīcēm un atklājās, ka tās nodrošina nevainojamu Sense 3 darbību. HTC propaganda apklusa, un pēc kāda laika daudzi HTC telefonu saņēma jauninājumu, kas saturēja Sense 3.0 lietotāja saskarsni. Sense 3.0 gana labi darbojās vecākajās ierīcēs, lai arī programmatūras jauninājums nesaturēja maģisku procesora kodolu skaita dubultošanas funkciju.

Gribējās cerēt, ka šajā reizē HTC atkārtos vēsturi – pēc vairākiem mēnešiem, kārtējais programmatūras jauninājums nesīs līdzi Sense 4.

Tagad izskatās, ka šādām cerībām ir ļoti maz pamata.

Jau visai drīz pēc HTC publicētā jauninājuma uzstādīšanas, manu prieku par telefona pievienošanos Android 4 ierīču klubiņam sāka aizēnot novērojums, ka telefona veiktspēja kaitinoši bieži ir neapmierinoši zema.

Tā kā agrāk biju izmēģinājis savā telefonā dažus uz Android 4 bāzētus programmatūras būvējumus, zināju, ka ierīces veiktspējai jābūt vismaz līdzvērtīgai tai, kāda tā bija ar Android 2.3.5. Arī gana plašā pieredze ar citu ražotāju Android 4.0 ierīcēm liecināja par to pašu. Dīvainā kārtā, HTC Incredible S un HTC Android 4.0 + Sense 3.6 būvējums uzrādīja daudz sliktāku veiktspēju, kā nesen pārdošanā nonākušais HTC Desire C, kas tehniskajos parametros ievērojami atpaliek Incredible S.

Pavadot daudzas stundas interneta forumos noskaidroju, ka līdzīga – neapmierinoša lietošanas pieredze ir ievērojamai daļai HTC incredible S  īpašnieku.

Pirmais, gana loģiskais pieņēmums vairumam (arī man) bija: jaunināšanas procesā radusies kāda kļūme, tāpēc sistēma darbojas nekorekti. Diemžēl, šis pieņēmums izrādījās nepamatots – telefona programmatūras pārinstalēšana izmantojot HTC Rom Update Utility (RUU) būtiskus uzlabojumus neradīja. Līdzīga pieredze bija lasāma arī forumos – uzlabojumus pamanīja tie, kuru telefoni pēc jaunināšanas bija pārvērtušies gluži nelietojami bremzējošās ierīcēs, taču veiktspēja vēl aizvien atpalika iepriekšējai – Android 2.3.5 versijai.

Noguris no kārtējās telefona vēlmes “nedaudz padomāt” devos uz XDA-Developers forumu un izvēlējos, pēc atsauksmēm, vienu no labākajiem Incredible S pielāgotajiem Android 4 būvējumiem, kas veidots uz HTC One sērijas viedtālruņu programmatūras bāzes. Uz HTC programmatūras bāzes veidota būvējuma izvēli šajā reizē noteica fakts, ka uz citām bāzēm (piemēram CyanogenMod)  veidotie būvējumi nesatur HTC risinājumus kameras uzņemto attēlu uzlabošanai. Bez tiem, vairuma HTC telefonu (arī Incredible S) kameru veikums lielākoties izskatās katastrofāli.

Pašlaik manu HTC Incredible S darbina Project X nosaukumu saņēmis būvējums, kas apgādāts ar pielāgotu Sense 4 versiju.

Novērojumi atbilst gaidītajam – telefona veiktspēja ir lieliska, atklātas tikai 2 nepilnības: nestrādā iekļautais WiFi Hotspot risinājums ( būvējuma autors sola, ka darbojas no Play Store lejupielādējamās WiFi Hostspot aplikācijas) un kameras HDR režīms veido parastus attēlus.

Ir acīmredzami skaidrs, ka HTC veidotā Android 4.0 būvējuma veiktspējas problēmas (šādu argumentu lietoja arī lai atceltu Desire HD programmatūras jauninājumu) ir tikai un vienīgi HTC nopelns, turklāt – nešķiet ticami, ka tā būtu kļūda. Galu galā, kā HTC nepamanīja, ka viņu izstrādātāji nav spējīgi izveidot efektīvi darbīgu Android būvējumu agrākajiem modeļiem, bet gluži viegli paveic to ar visiem jaunajiem?

Protams, tas ir katra paša ziņā:

• atjaunināt savu ierīci uz Android 4.0.4 ar Sense 3.6 un cerēt, ka izmaiņas veiktspējā nesāks radīt domas par steidzamas telefona maiņas nepieciešamību;
• palikt ar Android 2.3.5 un Sense 3.0, saglabājot veiktspēju, taču noskatoties uz aizvien vairāk aplikācijām, kas nav saderīgas ar telefona operētājsistēmu vai;
• vienkārši upurēt telefona garantiju (ja ierīcei parādīsies defekts, kas nav radies lietotāja vainas dēļ, servisā tik un tā par tā novēršanu liks maksāt pašam), atbloķēt telefona bootloader un uzstādīt kādu “3. puses” Android 4 būvējumu, baudot lielisku ierīces ātrdarbību un modernu funkcionalitāti.

Vai HTC lēmums, mākslīgi padarīt vecākos telefonus kaitinoši lēnus, lai motivētu cilvēkus iegādāties jaunus, būs bijis komerciāli pareizs? To rādīs laiks. Tomēr ir skaidrs, ka daudzi cilvēki izvēloties nākošo viedtālruni ņems vērā šo pieredzi.

Es noteikti nevaru pilnā nopietnībā pateikt frāzi, ko pieņemts lietot katra šādu pārdomu apcerējuma beigās – “Es nekad vairs nepirkšu HTC telefonu!”. Vēl vairāk – man nav ne mazākās nojēgas, kāda ražotāja telefonu iegādāšos nākamo. Taču pienākot izvēles brīdim, es noteikti ņemšu vērā šo pieredzi.