E-vēlēšanas, e-paraksts, e-skola, e-biļetes – tehnoloģijas aptver teju visus mūsu dzīves aspektus. Tādēļ aizvien biežāk runājām par e-veselību, e-receptēm un tā joprojām, tomēr tas nav vienīgais veids, kā tehnoloģijas var un jau ik dienu uzlabo veselības aprūpi.

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana medicīnā bija arī viena no tēmām platformas “BiSMART” seminārā, kas 10.maijā norisinājās Rīgā.

Lūk, daži no sasniegumiem, kuri mūs ārstē un uzlabo pašsajūtu.

Digitālā tablete pastāvīgai pacienta uzraudzībai

Kompānija “Proteus Digital Health Inc” ir radījusi digitālo tableti “Helius”,  kas ļauj pacientu pastāvīgi uzraudzīt. Ierīce ir savienota ar atbilstošu lietotni, kura savukārt pievienota privātam tīklam.

Ja reiz pacients šādu tableti ir norijis, mediķiem ir iespējams sekot līdzi svarīgiem viņa veselības datiem. Ievāktie dati parādās reālā laika režīmā un tos tālāk analizē lietotne, ar kuru tablete ir savienota.

Tagad ar “Helius” palīdzību ārsts var uzzināt, piemēram, cik regulāri viņa pacients lieto zāles, un vai viņš reaģē uz pielietoto ārstēšanas veidu. Tādējādi – ja atgadās kaut kas slikts, kad pacients ir mājās, ārsts par to saņem attālinātu ziņojumu, kas ļauj pieņemt atbilstošu lēmumu.

Kognitīvā sistēma „IBM Watson for Oncology” palīdz vēža ārstēšanā 

Pēc “IBM Latvija” vadītāja Edija Tanona paustā, medicīna ir viena no datu ietilpīgākajam zinātnēm, turklāt šie dati un to kopsakarības ir būtiskas, lai glābtu dzīvības.

“Tajā pašā laikā cilvēka domāšanas un analīzes spējas ir ierobežotas, šeit talkā nāk IBM izstrādātā sistēma “Watson Health”, kas būtībā imitē cilvēka domāšanas un datu analīzes procesus tikai daudz plašākā mērogā, apjomos un ātrumos. Vienkārši runājot, “IBM Watson” kognitīvā sistēma palīdz atrast risinājumus ātrāk un ņemot vērā daudz vairāk faktoru,” sacīja Tanons.

IBM ir īpaši pielāgojis šo sistēmu vēža ārstniecībai. “IBM Watson for Oncology” palīdz mediķiem izvēlēties piemērotākos ārstēšanas plānus katram konkrētam vēža pacientam. “IBM Watson Oncology” interpretē vēža pacientu klīnisko informāciju un nosaka individualizētas ārstēšanas iespējas, apvienojot tās ar mediķu iegūto pieredzi un pētījumiem.

E-veselības kā sistēma un domāšanas veids

Ar e-veselību plašā mērogā parasti saprot elektronisku un centralizētu pacienta datu, piemēram, medicīniskās kartes, receptes, darba nespējas lapas utt., uzkrāšanu un pieejamību gan pašam pacientam, gan mediķiem.

Tomēr Austrumu Tallinas Centrālās slimnīcas servisa nodaļas attīstības departamenta vadītāja un bijusī Estonian E-Health Foundation” standartizācijas vadītāja Pille Kinka uzsvēra, ka tā ir arī domāšanas maiņa gan sabiedrībai, gan veselības nozares darbiniekiem.

2015.gadā Igaunijā 98% zāļu recepšu jau tika izrakstītas elektroniski un 98% ārstu strādāja e-veselības sistēmā. Līdz šim mūsu kaimiņvalsts e-veselības stratēģijā jau ieguldīti 20 miljoni eiro, bet tuvākajos piecos gados iecerēts investēt vēl 50 miljonus eiro.

Latvijas vadošā veselības aprūpes nozares informācijas tehnoloģiju izstrādātāja “Meditec” Attīstības un pārdošanas grupas vadītājs Toms Žunna “BiSMART” seminārā norādīja, ka iestādēm būtiski ir savstarpēji apmainīties ar veselības aprūpes iestādēs jau esošo informāciju.

Tas būtu viens no pirmajiem soļiem pretim modernai e-veselībai, neliekot ārstiem uzreiz darīt kaut ko radikāli jaunu. Domājot arī par tiem mediķiem, kuri ar datoriem ir uz jūs, pareizāk būtu sākt, ļaujot viņiem iepazīties ar sistēmās jau uzkrāto informāciju.

“Ja mēs atrisinātu šo kritisko jautājumu, tas zināmā mērā arī palīdzētu risināt jautājumu par valsts veselības nozares budžetu un izmeklējumu kvotām. Ja katrā veselības aprūpes iestādē būtu zināms, kad un kādi izmeklējumi ir iepriekš veikti konkrētajam pacientam un arī to rezultāti, tad daudzos gadījumos tie nebūtu jāveic atkārtoti un līdzekļi ietaupītos,” skaidroja Žunna.

Viedierīces palīdz nodrošināt profilaksi

Tikmēr “Latvijas Mobilais telefons” Biznesa dienesta vadītājs Vīgants Radziņš ir cieši pārliecināts, ka viens no būtiskākajiem stipras veselības stūrakmeņiem ir profilakse. To mūsdienās ērtāku padara dažādi viedie palīgi.

“Piemēram, mājās vai darba vietās var izvietot ogļskābās gāzes un mitruma līmeņa mērītājus. Kāpēc tas ir svarīgi? Pārāk augsts ogļskābās gāzes līmenis var radīt galvassāpes vai elpceļu problēmas, savukārt pārāk augsts mitruma līmenis rosina putekļu ērcīšu rašanos un tā joprojām,” pastāstīja Radziņš.

Optimāla vispārējā veselības stāvokļa uzturēšanai palīdz regulāras fiziskās aktivitātes. Tāpēc treniņu plānošanai un uzraudzībai, kā arī motivācijai arvien vairāk cilvēku izmanto  dažādas fitnesa aproces.

Radziņš arī piebilda, ka līdztekus jau populārajām aprocēm, kas jau mēra cilvēku fizisko aktivitāti, pulsu un tamlīdzīgi, ir radītas aproces, kas palīdz noteikt epilepsijas lēkmes tuvošanos, bet diabēta slimniekiem ir tapusi īpašā viedierīce cukura līmeņa noteikšanai, kas ļauj pilnvērtīgāk vadīt savas ikdienas gaitas, veiksmīgāk sadzīvojot ar šo slimību.

Robots-māsiņa pārvieto pacientu no guļus stāvokļa un atpakaļ

Japānas pētījumu institūts RIKEN un uzņēmums “Tokai Rubber Industries” ir radījuši pasaulē pirmo māsiņu-robotu “Robear”, kas var piecelt pacientu no gultas  vai ratiņkrēsla un noguldīt viņu atpakaļ.

140 kilogramu smagais robots, kas izveidots kā lācis, pacientu pārvietošanu veic, izmantojot savas spēcīgās, cilvēkam līdzīgās rokas un jaunas metodes, pielietojot augstas precizitātes taustes sensorus.

Šis robots ir izcils jauninājums, ņemot vērā, ka māsiņas nereti gūst ievainojumus, pārvietojot un ceļot pacientus no gultas vai palīdzot viņiem piecelties pēc kritiena.

“BiSMART” seminārs bija veltīts praktiskām vismodernāko tehnoloģiju izmantošanas iespējām, kā arī konkurences un kvalitātes instrumentiem.