Līdz 2050.gadam enerģija varētu tikt pilnībā ražota no atjaunojamajiem resursiem – vēja, saules, ūdens, zemes un biomasas. Kā šī un citas nākotnes tendences ietekmēs elektrības un siltuma patērētājus, skaidro foruma „LMT Smart Future” eksperti. 

Enerģētikas nākotnes tendences būs viena no tēmām, par kuru tiks runāts vērienīgajā forumā „LMT Smart Future”, kas 23.maijā norisināsies Rīgā.

Vairāk enerģijas ražosim ar nelielām, vietējām iekārtām

Tuvāko gadu laikā pilnībā mainīsies veids, kā pērkam un patērējam energoresursus, jo arvien vairāk enerģiju spēsim ģenerēt uz vietas – mājās vai uzņēmumā, kā arī lētāka paliks enerģijas uzkrāšana,” nākotni ieskicē „AJ Power” Enerģētikas projektu direktors Edgars Kudurs.

Faktiski jau šobrīd ir ekonomiski pamatoti uzstādīt elektroenerģijas ģenerācijas iekārtas sava patēriņa nodrošināšanai.

Eksperti ir vienisprātis, ka viena no perspektīvākajām un pieejamākajām elektrības ražošanas tehnoloģijām patlaban ir saules paneļi. To cenas pēdējos gados ir būtiski samazinājušās, tādēļ šīs iekārtas atpelnās septiņu līdz desmit gadu laikā, bet kalpo līdz pat 45 gadiem ilgi, skaidro Kudurs.

Atjaunojamie resursi veiksmīgi aizvietos fosilos 

Vairāk saules enerģiju izmantosim arī centralizētajā siltumapgādē, tos lieliski integrējot brīdī, kad siltumapgāde pāries uz ceturtās paaudzes sistēmām, skaidro RTU profesore, habilitēta inženierzinātņu doktore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.

Jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā nākotnē elektroenerģijas ražošanā būtiska loma būs arī vēja enerģijai. „Ir radīti visi tehnoloģiskie priekšnoteikumi, lai Latvijā pilnvērtīgi varētu ienākt vēju elektroenerģija. Atliek tikai atrisināt likumdošanas problēmas,” atzīst Blumberga.

Veiksmīgs atjaunojamās enerģijas izmantošanas piemērs ir Dānija, kura šogad pirmo reizi ir eksportējusi no vēja iegūtu elektroenerģiju, skaidro eksperti.

Būtiski mainīsies patērētāju un ražotāju paradumi 

„Taču šādas izmaiņas nenotiek vienā dienā. Arī tagadējā „zaļā” Skandināvija par tādu pārtapa vairāku gadu desmitu laikā, lielu uzmanību pievēršot ne vien atjaunojamajiem resursiem, bet arī ilgtspējīgiem un energoefektīviem risinājumiem,” skaidro pilsētplānotājs un arhitekts Toms Kokins.

Kokins īpaši uzsver domāšanas un patērēšanas paradumu maiņu: to rezultātā „zaļāka” un dzīvošanai mājīgākas kļūst arī pilsētas, kuras esam ieraduši uzskatīt trokšņainu un pelēku vietu.

Tāpat tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmē arī biznesa modeļus. Tā koksnes ilgtspējīgai izmantošanai enerģētikā pamazām veidojas spēcīga konkurence, kuras dzinējspēks ir biotehonomika, skaidro Blumberga. Biotehonomika ir nozare, kas meklē veidus, kā maksimāli efektīvi izmantot pieejamos bioresursus. Tiek uzskatīts, ka no ikviena bioresursa var saražot piecus līdz desmit dažādus produktus.

Enerģētikas nākotnes tendences būs viens no foruma „LMT Smart Future”, kas veltīts dažādiem nākotnes sabiedrības aspektiem, tēmām. Forums norisināsies šāgada 23.maijā no plkst. 8:00 līdz 17:00, viesnīcā „Radisson Blu Hotel Latvija”, Elizabetes ielā 55, Rīgā.

Citas pasākumā paredzētās tēmas: ticamākās nākotnes prognozes, Latvijas un Eiropas vieta mainīgajā pasaulē, nākotnes tehnoloģijas, pilsētvide, infrastruktūra un enerģētika. Plānots, ka forumā uzrunas teiks „MIT Media Lab” sociālais inženieris Agnis Stibe (ASV), vietradis Jānis Ķīnasts, „Fortum” Klientu vadības komandas vadītājs Baltijā Margo Kūlaots (Somija), “Latvijas Mobilais Telefons”, „Telia Latvia”, „AJ Power”, „Latvenergo”, vairāku pašvaldību un ministriju pārstāvji.

Komentāri 4

Leave a Reply

  • Kombinators
    May 17, 2016, 11:49

    Saules paneļiem, kolektoriem un citiem verķiem ir jēga, ja māju var padarīt par pilnībā autonomu no ārējiem energoresursiem. Ja nevar iztikt bez latvenergo vai kurināmā piegādātāja, tad lielas jēgas nav!

    • as
      May 17, 2016, 16:15

      Kāpēc Tu tā domā, ka nav jēgas? Nav svarīgi, cik lielu daļu no patērētās enerģijas esi pārlicis uz autonomo, galvenais ir absolūtajos ciparos, cik mazāk tērē katru mēnesi!

  • as
    May 17, 2016, 11:34

    Hmm, Vācija tikko atteicās no saules paneļu atbalsta, pamatojot, ka tie nav sevi attaisnojuši dēļ dārdzības un atdeves. Ir komentārs kādam?
    Man arī šķiet, ka 10 gadu atmaksāšanās ir pārāk ilgs periods, max 5 gadi būtu OK.
    Pats uzliku ūdens apsildes kolektorus, tiem atmaksāšanās laiks pēc maniem aprēķiniem svārstās no 5-10 gadiem, atkarībā no mūsu ziemu laikapstākļiem.
    Esmu gatavs arī saules paneļu uzstādīšanai, ja kāds man pierādīs, ka investīciju privātmājā “atpelnīšu” 5 gadu laikā, ti, ja es ieguldu 1000€, tad gribēšu redzēt, ka mans elektrības rēķins katru gadu samazinās par 200€ katru gadu. Un nē, 10000€ es tajā sistēmā neesmu gatavs investēt, bet 1-3K varētu.

  • KEPKE
    May 17, 2016, 11:25

    Nākotnes mārketings pieder saules paneļiem :)