Pasaule, kuru virza algoritmi un saprātīgas mašīnas, kur cilvēkiem un mašīnām ir jādefinē un jāattīsta harmoniskas attiecības. Tādu nākotnes vīziju zīmē analītiskā kompānija “Gartner”, kas publiskojusi prognozes gaidāmajam 2016.gadam un tuvākajai nākotnei. Šis redzējums palīdz labāk saprast radikālās pārmaiņas, ar kurām pavisam drīz sastapsimies digitālajā pasaulē.

“Gartner” analītiķi norāda, ka straujā viedo ierīču un autonomo iekārtu attīstība veicina radikālas pārmaiņas biznesa praksē un patērētāju uzvedībā. Mašīnu un cilvēku attiecības kļūst arvien konkurējošākas, jo prātīgās mašīnas veic arvien vairāk ikdienišķu darbu. Savukārt viedums kļūst par neatņemamu darba vides sastāvdaļu, un tas izraisa grūti prognozējamas sekas.

Analītiķi prognozē, ka nākamgad pasaulē būs vairāk nekā 600 miljoni savstarpēji savienotu automašīnu apakšsistēmu, bet 2018.gadā savā starpā ar interneta tīklu starpniecību būs saistīti 6 miljardi priekšmetu, kuriem būs nepieciešams cilvēku atbalsts. Pavisam drīz 47% iekārtu, sākot no putekļu sūcējiem līdz automašīnam, būs mākslīgais intelekts, tāpēc varēsiet tiem palūgt kaut ko izlabot, papildināt vai veikt citas darbības. Piemēram, jau tagad “Tesla” elektromobilis var bez autovadītāja ziņas vērsties pie sava ražotāja, lūdzot programmatūras atjauninājumus. Prātīgās mašīnas ar laiku varēs apkalpot citas mašīnas.

2018.gadā 20% no visa jaunumu satura radīs mašīnas, līdz ar to jau nākamgad parādīsies vairāk nekā desmit ražotāju piedāvājumi ņemt talkā prātīgās mašīnas, radot tekstus un galvenos dizaina elementus mājaslapām, e-pastam un atsevišķām mobilajām aplikācijām. Saskaņā ar “Gartner” analītiķu teikto, 2016.gadā prātīgo mašīnu tehnoloģiju ienākumi pārsniegs 10 miljardus dolāru, bet vēl pēc dažiem gadiem 50% strauji augošo uzņēmumu strādās vairāk prātīgo mašīnu nekā cilvēku.

“Tehnoloģijas strauji attīstās un viedierīces jau tagad veic tos uzdevumus, kurus mēs nespējam vai arī nevēlamies veikt paši. Prātīgo mašīnu iespējas rada potenciālu efektīvākam darbam, kad uzdevumi tiek automatizēti un vairs nav nepieciešama cilvēka kontrole. Saprotams, ka vislielāko izaicinājumu biznesam un sabiedrībai raisa prognozētā robotu attīstība,” uzskata progresīvo IT risinājumu izplatītājas “Baltimax” produktu vadītājs Deivids Švēgžda.

Roboti kļūs ne tikai par palīgiem, bet arī vadītājiem. Spējot vākt izsmeļošus datus un tos analizēt, roboti-bosi varēs pārvaldīt noteiktus darbinieku darbības procesus un objektīvi vērtēt to rezultātus. Jau nākamajā gadā programmatūras radītājiem būtu jānāk klajā ar “darbinieku pārvaldes” viedierīci. 2018.gadā viens boss-robots varēs kontrolēt 3 miljonus darbinieku.

Mobilās ierīces, kurām ir integrēta priekšējā kamera un mikrofons, jau pavisam tuvā nākotnē kļūs par digitālajiem asistentiem, kas spēj atpazīt cilvēkus pēc sejas un balss, identificēt viņu emocijas un uzklausīt. Ar viņu palīdzību būs iespējams atvieglot klientu apkalpošanu, piemēram, iepirkšanās procesā. Virtuālie asistenti palielinās ierīču funkcionalitāti, savienojot dažādu programmu iespējas atbilstoši konkrētā lietotāja ieradumiem un vajadzībām. Patlaban lietojamās programmas, kas paredzētas dažādām, visbiežāk atšķirīgām funkcijām, kļūs neaktuālas un 2020.gadā sāksies post-programmu ēra.

2020.gadā 95% mākoņdatošanas drošības incidentu notiks lietotāju vainas dēļ. Tādēļ jau nākamgad 40% uzņēmumu, kuros ir vairāk nekā tūkstotis darbinieku, un 80% uzņēmumu, kuros strādā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, nāksies apstiprināt programmatūras kā pakalpojuma (SaaS) lietošanas politikas un prakses. 2017.gadā to uzņēmumu skaits, kas aizliedz izvietot sensitīvus datus publiskajos mākoņos, samazināsies līdz 5%.

“Pētījumi rāda, ka publiskie mākoņi ir sevišķi noturīgi pret uzbrukumiem, vairākkārt drošāki par tradicionālajām datu glabātavām. Taču uzņēmumi, kas izvēlējušies mākoņus, maldās uzskatot, ka tikai mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par datu drošību – uzņēmējiem būtu jānovērš savas ievainojamības un darbinieku kļūdas, pieslēdzoties pie datiem un ar tiem strādājot,” norāda D.Švēgžda.

“Gartner” prognozē, ka 2018.gadā 2 miljoni darbinieku visā pasaulē izmantos viedās veselības aproces. Veselības stāvokli monitorējošās ierīces pirmie izmēģinās sportisti un policisti, vēlāk šī tendence pārcelsies uz biznesa vidi, kur šādas ierīces nēsāšanas prasība kļūs par darba līguma daļu. 2016.gadā viedās ēkas izjutīs pirmos digitālā vandālisma gadījumus. Sagaidāms, ka vislielākais apdraudējums būs biznesa birojiem un tirdzniecības centriem, kur hakeri var sabojāt apsardzes, ventilācijas un citas sistēmas. Tāpat tiek prognozēts, ka nākotnē daļu bankas un ekonomisko darījumu veiks patstāvīgi roboti.