Kā to paredz Eiropas Komisijas stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīva, arī visiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 2020. gadam jābūt platjoslas interneta piekļuvei ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet pusei mājsaimniecību – vismaz 100 Mbit/s. Mērķis sasniedzams, izmantojot gan kabeļu, gan bezvadu platjoslas pieslēgumus. Kā norāda VAS Elektroniskie sakari (VAS ES) eksperts Guntis Ancāns, Latviju jau tagad pamatoti var uzskatīt par vienu no līderiem 4G frekvenču apgūšanā Eiropā.

„Mobilie sakari šobrīd ir vispieprasītākais un viens no tehnoloģiski visstraujāk progresējošiem radiosakaru veidiem pasaulē. Gan sagatavošanās posmā, gan šobrīd, kad ir sākusies strauja 4G (LTE) attīstība, Latvijas ekspertu sagatavotie priekšlikumi starptautiskajās darba grupās radiofrekvenču efektīvākai plānošanai un izmantošanai guvuši arī starptautisku atbalstu”, stāsta VAS ES Radiofrekvenču plānošanas nodaļas eksperts publisko sauszemes mobilo radiosakaru jautājumos Guntis Ancāns.

Piemēram, Eiropas Pasta un Telekomunikāciju Administrāciju konferences (CEPT) darba grupās VAS ES eksperti 2015. gada sākumā iesniedza vairākas iniciatīvas 450 MHz un 2100 MHz joslu frekvenču harmonizācijai un vienotu tehnisko nosacījumu noteikšanai 4G sistēmām. Īstenojot minētos priekšlikumus, mobilo sakaru operatoriem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā tiks uzlabotas 4G tīklu plānošanas un izvēršanas iespējas. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē stabilāku pieeju un lielāku datu pārraides ātrumu ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijās un pierobežā.

„Radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss un nacionālā bagātība,” uzsver G. Ancāns. „To izmanto dažādu radiosakaru dienestu vajadzību nodrošināšanai, piemēram, televīzijas un radio apraidei, lidmašīnu un kuģu sakariem, satelītu sakariem, radioamatieru sakariem, fiksētajiem un mobilajiem sakariem u.c. Tāpēc mūsu mērķis ir plānot tādu radiofrekvenču spektra sadali, kas apmierinātu visas iedzīvotāju tautsaimniecības vajadzības. Pasaulē pieejamo tehnoloģiju attīstība maina patērētāja vēlmes, tāpēc jau laicīgi – pat 10 gadus iepriekš pirms jaunu radiosakaru sistēmu ieviešanas – sākas globāla mēroga radiofrekvenču plānošana. Piemēram, lai šī gada 1. jūlijā Latvijā varētu tikt ieviesti 4G mobilie platjoslas sakari ciparu dividendes joslā (800 MHz), darbu pie tā sākām jau 2007. gadā,” stāsta G. Ancāns.

Tomēr līdz ar 1. jūliju attīstības tempi tikai pieaug – pakalpojumu bāze ir ieviesta, taču tai vēl ir virkne izaugsmes iespēju, lai nodrošinātu labākus sakarus un lielākus datu pārraides ātrumus visiem Latvijas iedzīvotājiem. Novērtējot Latvijas mobilo sakaru operatoru vajadzības un izrādīto interesi izvērst 4G mobilos tīklus arī 2100 MHz joslā, VAS ES sagatavoja priekšlikumus atbilstošo noteikumu izstrādei. Starptautiskā konferencē CEPT tos ņēma vērā, un ir uzsākts darbs plānu īstenošanai – tas atvieglos 4G mobilo sakaru tīklu plānošanas un izvēršanas iespējas pierobežā. Tas nozīmē, ka ārpus pilsētām un novadu centriem piekļuve bezvadu internetam būs stabilāka un pieaugs tā ātrums. Līdzīgi arī ar 450-470 MHz joslu efektīvāku izmantošanu – šobrīd tā tiek lietota 3G mobilo sakaru sistēmām un citiem radiosakaru veidiem, bet pēc VAS ES iniciatīvas Latvijā un citviet Eiropā sagaidāms, ka to varēs sākt izmantot arī 4G datu pārraidei.

Kā jau iepriekš stāstīts, novembrī Šveicē norisinājās Pasaules Radiosakaru konference (World Communication Conference WRC-15), kuras laikā pasaules valstu nozares speciālistu dienas kārtības jautājumos ietilpa arī nepieciešamība noteikt papildu radiofrekvenču joslas starptautiskajiem mobilajiem sakariem (IMT). VASES speciālisti ir sekmējuši Eiropas kopējo priekšlikumu sagatavošanu un pieņemšanu jaunu radiofrekvenču iespējamai noteikšanai IMT sistēmām, par ko tika lemts šīs konferences ietvaros.

Latvijā pašlaik ir aktuāla 3400-3800 MHz un 1452-1492 MHz joslu pārplānošana mobilajiem un fiksētajiem sakaru tīkliem, kuru tehnisko pārplānošanu sadarbībā ar nozari un atbildīgajām valsts institūcijām veic VAS ES eksperti.

Papildu informācija:

Latvijas mobilo sakaru operatori pašlaik piedāvā 4G (LTE) datu pārraides pakalpojumus, izmantojot 800 MHz, 1800 MHz, 2100 MHz, 2300 MHz un 2600 MHz frekvenču joslas.

Komentāri 6

Leave a Reply

  • nn
    December 3, 2015, 17:51

    Uz papīra gan jau, ka būs tie 30mbit, lai izpildītu ES normas. Tomēr realitāte izskatās drūma pat pilsētās netiek veidota jauna infrastruktūra ārpus daudzdzīvokļu rajoniem. Tad paliek 4g dažiem dsl, 4g nespēs nodrošināt tik daudz, bet dsl varēs sūkāt īkšķi dēļ līniju sliktā stāvokļa vai lielā garuma, kā dēļ pieejams tikai 10mbit max.

  • Tas pats Jānis
    December 2, 2015, 20:00

    Nu un kas attiecas uz frekvencēm – pašlaik ir lieliska tendence un viena ideja – visas pieejamās frekvences izsolīt, naudu notrallināt un tad jau būs oki. Gadiem ejot, visas brīvās frekvences tiek ļoti aktīvi “retinātas” un tas ir mazliet skumji.

    • Tas pats Pēteris
      December 2, 2015, 22:46

      Ko Tu tur muldi? Konkrētus piemērus ar notrallinātajām frekvencēm, ja nē, tad tukša .iršana. :P

  • Tas pats Jānis
    December 2, 2015, 19:48

    Ne tad, ja turpināsies Lattelecom un viņu trakā priekšnieka monopols – laukos nekāda normāla interneta nav un par internetu no optikas, kas tika aizvilkta līdz laukiem ES projekta rezultātā, mazajiem provaideriem tiek prasīta pārāk skaista summa.
    Tāda perspektīva nav diez ko vilinoša.

    • NSG
      December 3, 2015, 10:33

      Var tev tikai piekrist laukos īpaši nekas uz labo pusi nenotiek, par tiem aizvilktajiem optiskajiem kabeļiem neko labu nēsmu dzirdējis tā arī ir, ka kabeļi ir izvilkti tikai pakalpojumu neviens nevar nodrošināt. Pašam ir paveicies jo ir lmt 4g zona laukos takā īpaši sūdzēties nevaru protams varētu būt nets ātrāks un lētāks bet pamat vajadzībām pietiek.

  • ojajaa
    December 2, 2015, 17:54

    Kāda jēga no 30Mb ja LTC 10Mb DSL maksā 2x dārgāk kā 100Mb LTC optika.