Kad ir runa par drošu uzturēšanos internetā, par 45 gadiem vecāki patērētāji piesardzīgāk izturas pret informācijas apmaiņu tiešsaistē nekā jaunāki interneta lietotāji, taču viņiem var pietrūkt zināšanu, lai pamanītu krāpšanu vai tiešus draudus. Saskaņā ar Kaspersky Lab neseno patērētāju aptauju personas līdz 24 gadu vecumam labprātāk atklāj informāciju par sevi internetā un veic mazāk pasākumu sevis aizsardzībai, taču labāk saprot potenciālos draudus un vieglāk spēj tos pamanīt.

Pētījumā tika konstatēts, ka gados jaunākiem interneta lietotājiem datu apmaiņa internetā ir ikdienišķs notikums — 83 % veic privātu ziņapmaiņu internetā salīdzinājumā ar tikai 53 % vecuma grupā virs 45 gadiem. Trīsreiz vairāk jauniešu atzīst, ka vismaz reizi ir izplatījuši tiešsaistē necenzētu saturu: 23 % salīdzinājumā ar 7 %.

Abas vecuma grupas ir izrādījušās vienlīdz bezrūpīgas attieksmē pret parolēm. Aptuveni 40 % apgalvo, ka viņiem ir mazāk paroļu nekā tiešsaistes kontu, un aptuveni puse tās glabā nedrošās vietās, piemēram, pieraksta piezīmju grāmatiņā.

Jaunajai paaudzei trūkst pacietības, instalējot programmatūru un lejupielādējot datnes. 26 % apgalvo, ka, instalējot programmatūru, izlaiž sīkāku informāciju par noteikumiem un nosacījumiem. Tas var nozīmēt, ka viņi nezina, kāda veida datiem viņi tikko ir piešķīruši piekļuvi, kādas papildu programmas viņi var būt instalējuši vai kā var būt mainīti viņu operētājsistēmas iestatījumi. Tikai 12 % vecumā virs 45 gadiem ignorē sīko druku. Turklāt jaunieši nevērīgāk lejupielādē datnes — trešdaļa (31 %) lejupielādē datnes no dažādiem avotiem salīdzinājumā ar 10 % vairāk nobriedušu lietotāju vidū.

Ceturtdaļa (24 %) respondentu vecumā līdz 24 gadiem izslēgtu drošības risinājumu, ja tas mēģinātu nepieļaut kādas programmas instalēšanu, kaut ko tādu darītu tikai 13 % vecāka gadagājuma respondentu.

Tomēr Kaspersky Lab pētījums liecina, ka, sastopoties ar iespējamiem draudiem, jaunieši prasmīgāk pamana ļaunprogrammatūru. Kad aptaujā tika piedāvāts no četriem paraugiem izvēlēties dziesmu lejupielādēšanai, trešdaļa jauniešu (30 %) izvēlējās visbīstamāko datni ar paplašinājumu .exe salīdzinājumā ar gandrīz pusi (42 %) respondentu, kas vecāki par 45 gadiem. Drošo datni ar paplašinājumu .wma izvēlējās tikai piektdaļa vecāka gadagājuma lietotāju, bet 29 % jauniešu.

Nepārsteidz, ka savas neapdomīgās uzvedības dēļ tiešsaistē jaunieši biežāk atklāj, ka viņu ierīce ir inficēta ar ļaunprogrammatūru. 2015. gadā ar ļaunprogrammatūrām ir saskārušies 57 % interneta lietotāju vecumā līdz 24 gadiem salīdzinājumā ar 34 % vecāka gadagājuma lietotāju. Tā kā vecāka gadagājuma ļaunprogrammatūru upuri sliktāk pārzina tiešsaistē sastopamos riskus, viņi biežāk norāda, ka nesaprot, kā viņi varēja inficēties: 17 % salīdzinājumā ar 10 % vecuma grupā līdz 24 gadiem.

«Lai gan ir skaidrs, ka vairāk nobrieduši interneta lietotāji, visticamāk, savu personīgo informāciju pakļaus mazākam riskam tiešsaistē, nonākot saskarē ar kiberdraudiem, viņi ir mazāk datorpratīgi, lai tos identificētu un tiktu galā ar tiem. Spēcīgs digitālās pašaizsardzības instinkts ir neaizstājams. Ir svarīgi, lai visu vecumu lietotāji ir piesardzīgi un modri tiešsaistē, kā arī apzinās iespējamos draudus neatkarīgi no tā, cik bieži un kādam nolūkam viņi izmanto internetu. Turklāt ierīcē ir jābūt instalētam drošības risinājumam, kas sniedz pilnīgu aizsardzību, kad lietotāji lejupielādē un instalē datnes, kā arī sazinās tiešsaistē,» komentē Kaspersky Lab galvenais drošības pētnieks Deivids Emms.

Lai palīdzētu lietotājiem pasargāt savu interneta dzīvi un izvairīties no problēmām, ko izraisa nespēja identificēt iespējamos draudus, risinājumi Kaspersky Internet Security — Multi-Device un Kaspersky Total Security — Multi-Device aizsargā mājas lietotājus no visjaunākajām ļaunprogrammatūrām un apdraudējumiem internetā, izmantojot Kaspersky Lab pasaulslaveno drošības kompetenci.