Modernajā dzīvē aizvien vairāk izplūst robežas starp fizisko un virtuālo pasauli, tādēļ rodas izaicinājums, kā samērot tehnoloģiju radītās ērtības un nepieciešamību aizsargāt datus? Turklāt – vai ekonomiskā vide ir pietiekami atraktīva, lai mēs pilnībā izmantotu inovāciju iespējas?

Par lielākajiem 2016.gada izaicinājumiem stāsta biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART eksperti: IBM Programmatūras risinājumu pārdošanas vadītājs Ēriks Miķelsons, „SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Mobilā telefona Korporatīvo risinājumu vadītājs Sandis Riņķis.

Kas būtiskāks – ērtāki personiskāki piedāvājumi vai lielāks privātums?

Ja dzīvojat modernā, tehnoloģiju pārpilnā pasaulē, ir jāapzinās, ka maināt savu privātumu pret labāku pieredzi un personiskākiem piedāvājumiem. Tiesa, konflikts starp sabiedrisko drošību, ērtībām un personisko informāciju, tostarp konfidenciāliem datiem pastāv ne tikai digitālajā pasaulē, bet arī reālajā dzīvē. Taču ir nepārprotami: lai bizness spētu veidot lietotāju pieredzē balstītus piedāvājumus, tam obligāti ir jāievāc lietotāju personiskie dati, jāpēta viņu paradumi un vēlmes. Proti, dati ir digitālās ekonomikas dzinējspēks un degviela.

Lai cilvēki justos droši, daloties ar saviem datiem un paradumiem, viņiem ir jāuzticas pakalpojumu sniedzējam. Fundamentāls priekšnoteikums uzticības veidošanai ir korekta datu aizsardzība, tādēļ uzņēmējiem ir jāapzinās visi ar drošību, datiem saistītie riski un jābūt gataviem tos aizsargāt. Drošiem ir jābūt pašiem digitālajiem produktiem, bet pakalpojuma sniedzēja rīcībai ir jābūt uzticamai.

Arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē personas datus sargā stingra likumdošana, atgādina IBM Programmatūras risinājumu pārdošanas vadītājs Ēriks Miķelsons. Uzņēmējiem ir jāizvērtē, kurus datus tiešām plānots izmantot, kā arī jāizvēlas pārdomāti risinājumi to maskēšanai un piekļuves tiesību ierobežošanai. Proti, datu analīzei bieži vien pietiek ar „depersonificētiem” vai jau apkopotiem datiem. Un, otrkārt, visu informāciju sargā cilvēks, kurš var kļūdīties vai rīkoties bezatbildīgi. Tādējādi, ja ir svarīga uzņēmuma reputācija, vislabāk ir izmantot profesionālu datu aizsardzības programmatūru, piemēram, „IBM Guardium” un izglītot darbiniekus.

Kas svarīgāks – tehnoloģiju ietekme vai kopējā globālā nestabilitāte?

Domājot par tehnoloģijām, ļoti svarīgi ir saprast, vai to izmantošana mums var palīdzēt dzīvot labāk, pelnīt vairāk naudas? Ne viens vien pētījums apliecina, ka ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto tehnoloģijas produktivitātes palielināšanai, attīstās straujāk. Šo uzņēmumu spēks slēpjas spējā ieviest jauninājumus, tas nozīmē prasmīgu tehnoloģiju, labas pārvaldības un personāla zināšanu apvienošanu. Būtiska nozīme ir arī videi, proti, cik tā ir labvēlīga uzņēmumiem, kas vēlas eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām un inovācijām.

Tomēr gan uzņēmēji, gan patērētāji ir piesardzīgi, jo nav skaidrības par globālās izaugsmes perspektīvām. Proti, ir pieaugusi neskaidrība par strauji augošo ekonomiku attīstību, arī pasaulē kopējā izaugsme joprojām ir lēna, uzsver „SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

„Šobrīd pasaule piedzīvo pēdējās desmitgadēs nebijuša mēroga izaicinājumus, piemēram, terorisma draudu pieaugumu, imigrāciju, militārus konflikta eskalācijas riskus daudzviet pasaulē, demogrāfijas izmaiņas, kas tieši vai netieši ietekmē ekonomiskos procesus. Tie ietekmē uzņēmējdarbības vidi, procesus mūsu sabiedrībā, un, jādomā, arī turpmāk liks par sevi manīt,” uzskata „SEB bankas” ekonomists.

Kā nodalīt privāti un darba vajadzībām izmantotās tehnoloģijas?

Eksperti uzsver, ka aizvien svarīgāks kļūst ikviena cilvēka personiskais tehnoloģiju „mākonis”, proti, saturs ko lietotājs izmanto savai digitālajai dzīvei jebkurā ierīcē. Arī Latvijā jau vairāk nekā puse iedzīvotāju lieto viedtālruņus un ne viens vien uzņēmums ir spējis palielināt konkurētspēju, darba procesā izmantojot viedtālruņus un planšetes.

„Lai gan bieži darbinieks ir tas, kurš prasa savu mobilo tālruni ļaut izmantot arī darbā, tagad arvien vairāk uzņēmēji paši saskata viedtālrunī nevis izmaksas, bet iespēju nopelnīt. Proti, viedtālrunis ļauj panākt augstāku produktivitāti, ērtāku piekļuvi informācijai, ātrākus biznesa procesus un efektīvāku klientu apkalpošanu. Mobilo ierīču plašāku izmantošanu biznesā veicinājis arī jaunais Latvijas Mobilā Telefona pakalpojums Mobilo iekārtu drošība. Par pāris eiro mēnesī jeb vienas labas kafijas cenā tas ļauj centralizēti pārvaldīt informāciju viedierīcēs un arī aizsargāt tajās esošo informāciju,” atzīst Latvijas Mobilā telefona Korporatīvo risinājumu vadītājs Sandis Riņķis.

IT pētījumu un konsultāciju uzņēmums „Gartner” aplēsis, ka līdz 2018.gadam aptuveni pusei IT atbalsta organizāciju nāksies uzturēt servisus un apkopot datus, kas atrodas ārpus to regulārajiem pienākumiem.