Autobūves un rūpniecības uzņēmumi tuvāko piecu gadu laikā plāno ieguldīt līdz 220 miljardiem eiro, lai izveidotu darba vidi, kas ļauj strādāt ciešā sadarbībā ar mākslīgo intelektu. Tomēr stratēģiski ieguldījumi mākslīgajā intelektā uzņēmumiem joprojām ir būtisks izaicinājums, liecina Accenture jaunākais pētījums. 

Pētījums “Machine dreams: Making the Most of the Connected Industrial Workforce” balstās uz 500 intervijām ar uzņēmumu vadītājiem Eiropā, Āzijā un ASV. Pētījums atklāj, ka uzņēmumu darbā arvien vairāk tiek integrēts mākslīgais intelekts, veidojot vienotu industriālo darbaspēku – noteiktu darba organizāciju, kurā cilvēku darbu atvieglo un atbalsta mākslīgais intelekts. Apvienojot mobilās un drošības tehnoloģijas ar analītiku, uzlabojas darbinieku veikums un efektivitāte.

Pētījumā atklāts, ka pašlaik lielākā daļa mašīnbūves un industriālā aprīkojuma uzņēmumu savā biznesa stratēģijā ir iekļāvuši vienota industriāla darbaspēka izveidošanu, tā apgalvoja 94% no aptaujātajiem. Uzņēmēji atklāj, ka mākslīgā intelekta integrēšanai ikdienas procesos tuvāko piecu gadu laikā plāno ieguldīt aptuveni ceturto daļu pētniecības un attīstības izdevumu. Mašīnbūves uzņēmumi plāno investēt ap 180 miljardiem eiro, kamēr ražotāji – ap 40 miljardiem eiro.

“Daudzi Latvijas uzņēmumi, iespējams, domā, ka investēt robotikā un mākslīgā intelekta tehnoloģijās ir pārāk dārgi. Taču eksponenciālā tehnoloģiju attīstība ir pazeminājusi šo investīciju izmaksas, sniedzot iespēju arī maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem izmantot jaunākās tehnoloģijas daudz lielākā apmērā nekā pāris gadus atpakaļ. Tas ļauj uzņēmumos ieviest gan virtuālos robotus, gan mākslīgo intelektu, gan veidot vienotu industriālo darbaspēku,” skaidro Accenture vadītājs Maksims Jegorovs.

Pētījuma ietvaros aptaujātās kompānijas tic, ka vienotā industriālā darbaspēka izveidošanai būs nozīmīga ietekme. Tai pašā laikā atklājies, ka uzņēmumi visdrīzāk pilnībā neizmanto automātikas un mākslīgā intelekta potenciālu. Tikai mazāk nekā ceturtā daļa jeb 22% respondentu ir īstenojuši pasākumus tehnoloģiju potenciāla apgūšanai. Kā galvenos riskus vienota industriālā darbaspēka ieviešanai uzņēmēji norādījuši datu neaizsargātību (76%), sistēmas sarežģītību (72%) un kvalificētu darbinieku trūkumu (70%). Kopumā 85% respondentu savus uzņēmumus raksturoja kā drīzāk digitālos sekotājus vai atpalicējus, nevis līderus.

“Vadošie ražotāji šobrīd iegulda automātikā un mākslīgā intelekta tehnoloģijās, kas uzlabo viņu konkurenci tirgū. Pētījumā redzams, ka digitālie līderi investē divreiz vairāk līdzekļu nekā tie, kas raksturo savus uzņēmumus kā sekotājus. Tuvāko piecu gadu laikā līderi turpinās celt latiņu. Lai veiksmīgi attīstītos, vadošie uzņēmumi šobrīd meklē darbiniekus ar digitālām prasmēm, kā arī iegulda esošo darbinieku izglītošanā,” stāsta Maksims Jegorovs.

Lielākā daļa respondentu – 85%, no tehnoloģijām sagaida pārorientēšanos no cilvēka uz cilvēka-mašīnas sadarbību. Tajā tiktu veidots darbs ar cilvēkvadāmām (cilvēkintegrētām – piemēram, cilvēks uzvelk robota roku) un programmvadāmām (autonomām) ierīcēm. Autonomās vadības ierīces – mobilie roboti, kas pārvieto materiālus objektā vai noliktavā – jau šobrīd aizņem pusi no ieguldījumiem, un nākotnē investīcijas turpinās pieaugt. Digitālie līderi plāno palielināt ieguldījumus arī sadarbības robotu (cobots) iegādē un paplašinātās realitātes ierīcēs, ieskaitot viedās brilles un ķiveres.

Komentāri 1

Leave a Reply

  • sancho
    July 3, 2016, 18:36

    Uzjautrinoši tanī visā ir tas, ka mums joprojām neeksistē jēdziena “mākslīgais intelekts” definīcija, t. i. mums nav nekādas nojēgas, kas tas mēkslīgais inteekts vispār tāds ir :) Un izmantojot šo nezināšanu, marketologi par “mākslīgo intelektu” apsauc dažādus advancētus, un ne tik ļoti, automātus, kuriem līdz kaut kādam intelektam ir dikti tālu.