Visā pasaulē valsts iestādes un aģentūras apkopo un uztur visdažādākos iedzīvotāju datus. Tiem pašiem par sevi nav nozīmes, ja vien neliekam tos lietā, lai risinātu reālas problēmas, secina BiSMART eksperti.

Tāpēc BiSMART apkopojis vairākus piemērus, kā tehnoloģijas un tā dēvētie “lielie dati” palīdz reālā laikā risināt reālas iedzīvotāju problēmas un uzlabot ikdienu.

„Labi organizētas valdības zina savu iedzīvotāju vajadzības, lēmumu pieņemšanā balstās uz datiem un to darbība ir caurredzama,” skaidroja tehnoloģiju kompānijas SAP Publiskā sektora nodaļas direktore Ulrike Kleifelde.

ASV ar datu analīzi cīnās pret zīdaiņu mirstību un noziedzību

ASV Indianas štats ieviesa SAP tehnoloģijas, lai veidotu uz datiem balstītu analīzi, kurā izmantotas ziņas no 800 atsevišķām sistēmām. Pirmais mērķis? Samazināt zīdaiņu mirstību, kas Indianā pārsniedza vidējos rādītājus valstī. Datu analīze ļāva precīzi noteikt problēmas cēloņus, prognozēt turpmākos riskus, kā arī personalizēt atbalstu topošajām un jaunajām māmiņām.

Tikmēr Memfisā kompleksa iespēja analizēt datus samazināja smago noziegumu skaitu par vairāk nekā 30%. Analītisko risinājumu izmantošana ļāva precīzi apzināt pilsētas „karstos punktus” un plānot patruļdienesta atrašanos tieši tur, kur tās nepieciešams visvairāk.

Lūk, vizuāls piemērs:

Nīderlandē mākoņtehnoloģijas samazina plūdu radītos tēriņus

Nīderlandē, kur vairāk nekā pusi iedzīvotāju apdraud plūdi, jau vairākus gadus darbojas projekts „Digital Delta”. Līdz tā ieviešanai valsts ik gadus plūdu seku novēršanai tērēja ap septiņiem miljardiem eiro, savukārt mākoņtehnoloģijās balstītais risinājums tās samazina par 15%.

“Apvienojot vienkopus nacionālos, reģionālos un pat privātā sektora ar ūdeni saistītos datus, IBM izstrādātais “Digital Delta” ļauj modelēt iespējamās problēmas un labāk aizsargāt iedzīvotājus, mājas, mājlopus un infrastruktūru, piemēram, operatīvi novirzot satiksmi no applūstošās vietas vai savlaicīgi veikt profilakses darbus,” pastāstīja “IBM Latvija” pārdošanas vadītājs Edijs Tanons.

Bostona demonstrē uz rezultātiem balstītu pārvaldību

Bostonas pilsētas tēvi vēlējās uzlabot pilsētas vidi, lai tā būtu sakoptāka, drošāka un iedzīvotājiem patīkamāka, tādēļ tika izveidota programma “Boston about results” jeb “Bostona par rezultātiem”.

Tā pilsēta pastāvīgi tiecas uzlabot savu departamentu un sistēmu darbību, lai nodrošinātu noteiktu mērķu sasniegšanu. Turklāt sistēma ir veidota pilnībā caurskatāma – visu sasniegto vai nokavēto var redzēt izveidotajā mājaslapā.

Arī Latvijā pirms dažiem gadiem definētais valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras „mugurkauls” paredz ne vien vienotu elektronisko adresi katram iedzīvotājam, bet arī vienotas datu telpas izveidi, ciešāku sadarbību starp dažādiem reģistriem un informācijas sistēmām un plašāku valsts datu atvēršanu.

“Efektīva datu apmaiņa ir ļoti svarīga pašvaldībām, lai tās ērti un brīvi piekļūtu nepieciešamajai informācijai. Savukārt iedzīvotājiem tā ļautu, piemēram, iesniedzot ienākumu deklarāciju, automātiski iekļaut tajā informāciju par nodokļu atlaidēm attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem”, skaidro Vides un reģionālās attīstības ministra padomniece Signe Bāliņa.