Ilgtspējīgas inovācijas rada jaunas iespējas gan ražošanā, gan tehnoloģiju jomā, tādēļ „zaļās” idejas ir labs starta punkts jaunuzņēmumiem, kas plāno darboties globālajā tirgū. 

Lai Latvijā popularizētu „zaļo” inovāciju attīstību, runātu par Baltijas veiksmes stāstiem un informētu par Norvēģijas finansējuma piesaistes iespējām, 15. jūnijā Rīgā norisināsies „Baltijas „zaļo” inovāciju forums 2016”.

Gaidot „Baltijas „zaļo” inovāciju forumu”, ir vērts aplūkot īpatnības, kas raksturīgas „zaļajiem” un zinātniskajiem jaunuzņēmumiem.

Zinātniskie jaunuzņēmumi top ilgāk 

„Zaļo” tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir būtiski ilgāks izveides cikls, salīdzinot ar IT jaunuzņēmumiem, kur izrāvienam pietiek ar nepilnu gadu. Eksperti atzīst – lai zinātnisko izstrādni pārvērstu reālā, peļņu nesošā uzņēmumā, parasti ir nepieciešami pieci līdz septiņi gadi.

„Mums ir lieliski jaunie zinātnieki, kas ir ārkārtīgi aktīvi, domā ilgtermiņā un meklē pasaules līmeņa sadarbības partnerus. Vienlaikus, domājot globāli, viņi veido tehnoloģijas un produktus, kas risina arī lokālas problēmas. Šobrīd tiek attīstītas vairākās „zaļās” RTU idejas, tostarp biodegradablie organiskie polimērmateriāli, kuri sadalās vidē, dažādi energoefektivitāti paaugstinoši risinājumi,” skaidro RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Plānā jābūt ne tikai peļņai, bet arī dabas saudzēšanai un sabiedriskajam labumam

Sākotnējā posmā svarīgākais ir radīt plānu, kā ideju pārvērst ienesīgā produktā, un iegūt pirmos pierādījumus, kas apstiprinātu tās dzīvotspēju. Tā kā „zaļo” inovāciju mērķis ir efektīvāk izmantot pieejamos dabas resursus, tad jebkuram veiksmīgam šādam projektam jāatbilst trīs kritērijiem: jārada ekonomiskais ieguvums un peļņa, jāpalielina sabiedrības kopējais labums un jārisina vides uzlabošanas jautājumi.

Bieži vien tehnoloģija sākotnēji var šķist inovatīva, taču idejas attīstītājiem nav priekšstata par topošā biznesa modeli, klientiem piedāvāto vērtību, pozitīvajām atšķirībām no konkurentiem, atzīst riska kapitāla fonda pārvaldītāja „Imprimatur Capital Fund Management” partneris Tobijs Mūrs.

„Mēs ieguldām tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuriem ir skaidra vīzija par savu mērķa tirgu, izpratne, ar ko viņu produkts pārspēj konkurentus un kādēļ potenciālie klienti par to būs gatavi maksāt,” skaidro Mūrs.

Investori lielākoties ir specializēti fondi 

Investoriem, kas strādā ar zinātniskajiem jaunuzņēmumiem, tostarp „zaļo” inovāciju jomā, ir jābūt ļoti labai izpratnei gan par nozari, gan par atdeves periodu, skaidro Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva.

Tādēļ parasti zinātniskajos jaunuzņēmumos iegulda fondi, kuri specializējas konkrētā nozarē un pārvalda t.s. „gudro naudu”, kad finansējumu papildina industrijas zināšanas un kontakti.

Arī Latvijā jau vairākus gadus darbojas organizācijas (Komercializācijas reaktors, Zaļo tehnoloģiju inkubators), kas palīdz zinātniekiem, kuriem ir savas izstrādnes un „knowhow”, atrast uzņēmēju, kas spēj saprast gan tehnoloģiju, gan padarīt to efektīvu biznesa vidē. Tāpat jaunuzņēmumiem tiek palīdzēts atrast starptautiskus ekspertus, ar kuru palīdzību var ieiet konkrētajā industrijā un tirgū.

Finansējums jāmeklē ārvalstīs vai struktūrfondos 

Latvijā šobrīd „gudrās naudas” ir ļoti maz, tādēļ, veidojot jaunuzņēmumu „zaļo” tehnoloģiju jomā, uzņēmējiem jau no pirmās dienas jālūkojas pēc investīcijām ārvalstīs. Tas nav vienkārši, it īpaši pašā uzņēmuma attīstības sākumā.

„Zaļo” inovāciju attīstību Baltijā nopietni ir sekmējis Norvēģijas finanšu instruments, kas atbalsta „zaļā” biznesa idejas un jaunas vidi sargājošas tehnoloģijas, vienlaikus veicinot sadarbību starp valstīm un nozarēm. Jaunajā plānošanas periodā 2014.-2021.gadam finansējums Latvijai no Norvēģijas granta paredzēts 51,9 miljoni eiro apjomā, no tā daļa tiks arī atvēlēta zaļajām inovācijām.

„Fakts, ka „zaļo” tehnoloģiju jaunuzņēmumi pie mums ir, pierāda, ka to vadītāji spēj piesaistīt finansējumu, neskatoties uz nelabvēlīgo nozares investīciju situāciju Latvijā,” atzīst Zaiceva. Viņa piebilst, ka naudu var meklēt arī ES ietvarprogrammās, piemēram, „Horizon 2020”.

Trešdien, 15. jūnijā, norisināsies „Baltijas „zaļo” inovāciju forums 2016”, kurā tiks runāts par „zaļo” inovāciju tendencēm Baltijas valstīs un sniegta informācija par Norvēģijas finansējuma piesaistes iespējām.

Baltijas „zaļo” inovāciju forumu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Innovation Norway Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Inovācijas „zaļās” ražošanas jomā” ietvaros. Atbalsta: Norvēģijas Karalistes vēstniecība.