Austrālijas zinātnieki dotajā brīdī strādā pie jauna tipa vēja turbīnām, kas ļautu būtiski samazināt vēja ģeneratoru cenu, vienlaikus palielinot efektivitāti teju vairākus simtu reižu. Izdošanās gadījumā šī tehnoloģija liktu citādāk paskatīties uz vēja enerģijas izmantošanas iespējām.

Dotajā brīdī vēja ģeneratori patiešām nav atbilde uz pasaules izsalkumu pēc enerģijas, kas nepiesārņotu pasauli. Tie, protams, lepojas ar zināmu efektivitāti, taču ražošanas, uzstādīšanas un apkopes izmaksas ir augstas. Viens no iemesliem, kādēļ vēja ģeneratori ir tik komplicēti, ir tajos izmantotie pārnesumi, kas palielina izmaksas un svaru.

Volongongas Universitātes (Austrālija) Supravadītāju un elektronikas materiālu institūta zinātnieki strādā pie tehnoloģijas, kas ļautu aizvietot ģeneratoru pārnesumus ar magnija diborīda supravadītāja tinumiem. Rezultātā ražošanas un apkopes izmaksas tiktu samazinātas par aptuveni 70 procentiem.

Zinātnieki plāno supravadītājus izmantot arī citās ģeneratora daļās, piemēram, aizstājot vara vadus. Viņi norāda, ka aptuveni 10 procenti no enerģijas tiek zaudēts vadītāju pretestības dēļ. Izmantojot supravadītājus, būtu iespējams būtiski paaugstināt vēja ģeneratoru vadītspēju un ļautu elektroenerģijai cirkulēt neierobežoti arī gadījumos, kad netiek pievadīta vai patērēta strāva.

Jāmin, ka magnija un bora savienojumu ir supravadītāji, tātad lepojas ar izcilu elektrovadītspēju. Turklāt šie savienojami ir salīdzinoši lēti (ražošanas izmaksas saruks līdz vienam dolāram par metru), izturīgi un viegli izstrādājami.

Sagaidāms, ka, ieviešot šo tehnoloģiju masveida ražošanā, vēja ģeneratoru cena varētu sarukt no 3 līdz pat 5 reizēm. Austrālija liek lielas cerības uz šo tehnoloģiju, jo izdošanās gadījumā, tā plāno izvietot daudzas vēja turbīnas gar kontinenta krasta līniju, iegūstot lētu un videi draudzīgu enerģiju.

 Offshorewindpark Burbo Bank

Saistītās tēmas: vēja ģeneratorividei draudzīgi

Komentāri 8

Leave a Reply

  • Pimpis
    December 6, 2014, 17:25

    Kurš krievs šo tekstu ir tulkojis?
    Nevis “dotajā momentā”, bet “šobrīd” ir latviski un stilistiski pareizi.

  • Suns
    December 5, 2014, 20:27

    Sho vareetu buut sarakstiijis Putins.

  • Obelix
    December 4, 2014, 08:48

    Te jau daži KPFI projektu rakstītāji arī solīja ”izgudrot” PV paneļu šūnas ar 40-60% efektivitāti…

  • ups
    December 2, 2014, 18:23

    tikai tehniski pasreizveja generatorsno veja labakaja gadijum panem 33% no visas veja nergijas un tur supra vidatjs vai nevaditajs maz ko mainis

  • persick
    November 30, 2014, 13:15

    Visdrīzāk, ka raksts ir vienkārši pārtulkots, un apgalvojumi ir iesēti jau citā valodā, pie citu personu atbildības.

  • Creep
    November 30, 2014, 04:11

    Grūti teikt, vai raksta autoram ir tik sliktas zināšanas fizikā vai arī speciāli izlikās, ka nezin par to, kas ir supravadītāji. Fakts, ka, kā jau iepriekš minēja, magnija borīds ir supravadošs tikai pie ekstrēmi zemām temperatūrām, padara visu rakstu par diezgan lielu sviestu un vairāk izskatās pēc dzeltenās preses nevis nopietna ziņu portāla cienīga raksta. Jau sen ir pierādījies, ka supravadītājus praktiski pielietot, lai palielinātu iekārtas efektivitāti ar šobrīd zināmajiem supravadošajiem materiāliem nav ekonomiski izdevīgi un nekāds ieguvums no tā nesanāk. Supravadītājus lieto gadījumos, kad tiešām tā bezgalīgā vadītspēja ir absolūti nepieciešama (piemēram Lielajā Hadronu paātrinātājā) neatkarīgi no tā, cik tas izmaksā.

    • Anonymous
      November 30, 2014, 12:36

      Boot kā tehnikas ziņu portāls pārstāja eksistēt kādā 2008. gadā un pārtapa par “blogu” tā pat kā šodien par tiem pilnīgi visi ziņu LV portāli ir pārtapuši

  • TheHmmm
    November 29, 2014, 15:10

    Raksta autors piemirsa pieminēt, ka magnija borīds (MgB2) ir supravadītājs tikai zem – 234 C temperatūras. Līdz ar to jānodrošina minētās “superturbīnas” dzesēšana zem -234 C. Tas sadārdzina ekspluatācijas izmaksas un diezgan droši, ka samazina arī minēto rekordaugsto lietderības koeficientu. Rezultātā, ja minētie ģeneratori nonāks ražošanā, visticamāk tas būs labākajā gadījumā nišas produkts.

    Diemžēl zinātniekus finansējošās aģentūras bieži kā vienu no darba rezultātiem pieprasa arī preses relīzi. Tādas relīzes bieži vien ir ar skaļiem virsrakstiem un maldinošu saturu. Piedevām šādas pārspīlēti pozitīvas relīzes pārpublicējot tālāk, saturs kļūst vēl neprecīzāks, un rezultātā katru mēnesi dzirdams par it kā milzīgiem atklājumiem vēja ģeneratoru, litija jonu bateriju, saules bateriju u.c. jomās, kas tā arī savu nozīmīgo (un relīzēs neminēto) trūkumu dēļ līdz ražošanai nekad nenonāk.