Tehnoloģijas attīstītās tik strauji, ka cilvēku uzvedība un biznesa paradumi digitālajā vidē tām netiek līdzi, tā bremzējot turpmākās inovācijas un palielinot drošības riskus, atzīst tehnoloģiju platformas BiSMART eksperti. 

Nopietna problēma, kura, pēc ekspertu domām, būtu jānovērš, ir pavirša attieksme pret digitālās drošības pamatprincipiem. Tam pietiekamu uzmanību bieži nepievērš ne parasti lietotāji, ne uzņēmumi, tādējādi apdraudot gan paši sevi, gan arī savus partnerus.

“Cilvēku uzvedība digitālajā vidē patiešām mainās ļoti lēni. Daļa joprojām aiz ziņkāres klikšķina uz visiem linkiem e-pastā, neskatās, kur ievada kredītkartes datus, paroles pieraksta uz lapiņas. Turklāt pasaulē reti runā par nepatīkamiem atgadījumiem: pašu vainas dēļ pazaudētiem datiem, parolēm vai nozagtu naudu. Ir jāveido jauni paradumi, bet, ja mēs par tiem nerunāsim, tad tie arī nenostiprināsies,” “BiSMART” meistarklasē “Finanses” atzina Digitālās drošības alianses stratēģisko un operatīvo darbu vadītāja Marta Krivade.

Svarīgākais, kas jāsaprot: par digitālās drošības principu ievērošanu katrs ir atbildīgs pats. Uzņēmumiem ir jāizglīto savi darbinieki par digitālās drošības higiēnas pamatprasībām, pretējā gadījumā jārēķinās ar tā saucamajiem “algotajiem hakeriem”, kas savas nezināšanas dēļ apdraud uzņēmuma datus, naudu un reputāciju, uzsver eksperte.

Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad Latvijā līdzīgi kā citur Eiropā cilvēki aizvien vairāk laika pavada mobilajā vidē un aizvien biežāk tur veic ar finansēm saistītas darbības. Maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Worldpay” secinājis, ka aptuveni puse lietotāju jau 2021.gadā cer ikdienā norēķināties, izmantojot viedtelefonus vai mobilos maciņus.

Vienlaikus četri no pieciem cilvēkiem, kas dažādās dzīves situācijās labprāt izmanto digitālos risinājumus, tic, ka mobilo lietotņu īpašnieki un izstrādātāji dara visu drošības nodrošināšanai. Taču, saskaņā ar jaunākajiem drošības pētījumiem, par lietotņu drošību pirms laišanas klajā parūpējas vien katrs otrais izstrādātājs, tādējādi pieļaujot nepiedodamu paviršību pret lietotājiem un to sniegto informāciju.

Pēc digitālās drošības risinājumu kompānijas “Gemalto” analītiķu secinājumiem, to nosaka gan izmantotās tehnoloģijas, gan arī digitālās drošības principu neievērošana. Proti, IT speciālisti katrā otrajā uzņēmumā, kas plāno ieviest mobilos norēķinus par saviem pakalpojumiem, nav pārliecināti par to, ka izmantotie drošības protokoli būs savietojami ar jaunākās paaudzes maksājumiem. Turklāt bieži vien tiem nav nojausmas, vai dati par veiktajiem maksājumiem tiek glabāti “mākonī”, datu centrā vai uz pašu serveriem. Tādējādi ir grūti izvērtēt, cik droši dati tiek glabāti.

Kā “BiSMART” meistarklasē “Finanses” atzina “Telia Latvia” finanšu direktors Edgars Jansons, indikācijas rāda, ka aizvien vairāk komersantu Latvijā sāk domāt par efektīviem datu aizsardzības risinājumiem. Taču drošos mākoņpakalpojumus lieto vien 6% uzņēmumu, pretstatā Somijai, kur tos izmanto katrs otrais uzņēmums.

Viņš arī atzina, par datu drošību ļoti rūpējas finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumi, kas meklē labākos un efektīvākos risinājumus.

“Šobrīd jūtam šīs nozares interesi par mākoņpakalpojumiem un datu apstrādes ārpakalpojumiem, kuru drošības standarti atbilst uzraugošo institūciju prasībām un pašu uzņēmumu iekšējai drošības politikai. Tādēļ arī mēs regulāri paaugstinām savus drošības standartus. Piemēram, “Telia Latvija” datu centrs šobrīd tiek sertificēts PCI DSS 3.5. standartam, kurš atļaus veikt klientu karšu datu apstrādi un glabāšanu,” skaidro Jansons.

“BiSMART” meistarklasē “Finanses” tika apskatīti praktiski paņēmieni, kā veidot efektīvu finanšu vadību, izmantot jaunākos norēķinu un drošības risinājumus.