Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare turpina attīstīties, uzrādot pastāvīgu izaugsmi. 2014. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir audzis gan IKT uzņēmumu skaits – par 470, gan arī nodarbināto skaits – par vairāk nekā 3,2 tūkstošiem. Tāpat, Latvijas IKT kopējais eksports 2014. gadā pieaudzis par 22,5% salīdzinājumā ar 2013. gadu. Savukārt šogad otrajā ceturksnī datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports uzrādījis 39% kāpumu attiecībā pret attiecīgo laika periodu pērn, sasniedzot 62,5 miljonus eiro. Pieaudzis ir arī eksporta īpatsvars nozares apgrozījumā, ietverot gan produktus, gan pakalpojumus – no 34% 2013. gadā uz 42% 2014.gadā.

“Šobrīd uz nākotni raugāmies ar optimismu – jo IKT nozare uzrāda stabilu un pastāvīgu izaugsmi, tajā pašā laikā uzņēmumi saskaras ar pastāvīgu darbaspēka trūkumu, kas ir lielākā problēma nozares straujākai attīstībai. Neskatoties uz to, ka darbinieku skaits IKT nozarē ar katru gadu pakāpeniski pieaug, tomēr uzņēmumu pieprasījums pēc speciālistiem joprojām krietni pārsniedz darba tirgus piedāvājumu. Tāpēc valstij, sadarbojoties ar nozari, būtu nopietni jāstrādā pie tā, lai veicinātu e-prasmju un IKT zināšanu integrāciju izglītības sistēmā, sasaisti ar darba tirgu. Arī Baltic Development Forum nesen prezentētajā pētījumā, kurā tika analizēta digitālo jomu ietekme uz ekonomiku Baltijas Jūras reģiona valstīs, kā viens no būtiskiem faktoriem tika minētas e-prasmes. Pētījumā atklāts, ka Latvijā ir zems IKT speciālistu īpatsvars – 1,9% 2013.gadā, atpaliekot no līderiem Zviedrijas un Somijas par 2,5 procentpunktiem. Šī rādītāja potenciālā ietekme uz IKP sastāda 531 milj. EUR, kas pierāda, ka digitālās ekonomikas ieguvumi kopumā būtu milzīgi,” saka Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec.

infogr3

Kā atzīst Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs, tad: “Viens no straujākajiem nozares izaugsmes virzītājiem ir mākoņpakalpojumu attīstība. Piemēram, “Datorzinību centrs”, kurš viens no pirmajiem Latvijā pievērsies mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pielāgotiem mākoņa risinājumiem, jau šobrīd guvis starptautisku ievērību un atzinību no Microsoft ekspertu puses globālā mērogā. Arī pētījumu kompānijas IDC globālie dati rāda, ka Microsoft partneri – IT uzņēmumi, kuru apgrozījums no mākoņpakalpojumiem ir 50 % un vairāk, straujāk piesaista jaunus klientus un sasniedz 1,5 reizes lielāku bruto peļņu, nekā pārējie. Mākoņpakalpojumi ir pamatā arī citu nozaru uzņēmumu konkurētspējai.”

Tajā pašā laikā Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis norāda, ka: „Latvijas ekonomikas konkurētspējai būtiski, lai uzņēmumi un valsts institūcijas aktīvāk izmantotu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumus savā darbībā. Šajā ziņā atpaliekam no vidējiem rādītājiem Eiropā, kaut arī Latvijā ir Eiropā viens no ātrākajiem internetiem. Progress nepieciešams nekavējoties, ja vēlamies konkurēt Vienotajā digitālajā tirgū.”

Savukārt Juris Binde, LMT prezidents, uzsver:
“Latvijas telekomunikāciju nozare attīstās straujā tempā, pateicoties spēcīgai konkurencei. Tās rezultātā Latvija ir starp Eiropas līderēm, nodrošinot kvalitatīvu un visaptverošu 4G pārklājumu, kā arī jau šobrīd LMT strādā pie nākamās paaudzes – 5G tīkla sagatavošanas.
Tas, savukārt, rada plašas iespējas IKT nozares uzņēmumiem, izstrādājot daudzveidīgus  pakalpojumus uz mobilo tehnoloģiju platformas gan patērētāju, gan biznesa segmentā. Citu nozaru uzņēmumiem šie risinājumi veicinās to produktivitāti un konkurētspēju mobilitātes laikmetā”.