Izspiedējvīrusi ir apsteiguši sarežģītos mērķuzbrukumus, kļūstot par ceturkšņa galveno ziņu tematu. Kaspersky Lab pirmā ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskats liecina, ka šajā periodā uzņēmuma speciālisti ir konstatējuši 2 900 jaunu izspiedējvīrusu modifikāciju, kas ir par 14 procentiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tagad Kaspersky Lab datubāzē ietilpst aptuveni 15 tūkstoši izspiedējvīrusu modifikāciju, un to skaits turpina augt.

2016. gada pirmajā ceturksnī Kaspersky Lab drošības risinājumi novērsa 345 900 izspiedējvīrusu uzbrukumu lietotājiem, no kuriem 17 % bija vērsti pret uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2015. gada 4. ceturksni uzbrukumiem pakļauto lietotāju skaits ir pieaudzis par 30 %.

Viens no slavenākajiem un plašāk izplatītajiem izspiedējvīrusiem 2016. gada 1. ceturksnī bija Locky. Kaspersky Lab izstrādājumi konstatēja mēģinājumus inficēt lietotājus ar šo Trojas zirgu 114 valstīs, un 2016. gada maija sākumā tas joprojām ir aktīvs. Cits izspiedējvīruss ar nosaukumu Petya bija interesants no tehniskā viedokļa, jo tas spēj ne vien šifrēt datorā saglabātos datus, bet arī pārrakstīt cietā diska pamatpalaišanas ierakstu (MBR), kā dēļ inficētie datori nespēj palaist operētājsistēmu. Saskaņā ar Kaspersky Lab datiem izspiedējvīrusu ģimeņu pirmajā trijniekā 1. ceturksnī ietilpa Teslacrypt (58,4 %), CTB-Locker (23,5 %) un Cryptowall (3,4 %). Visas trīs galvenokārt tiek izplatītas ar surogātpastu ar ļaunpielikumiem vai saitēm uz inficētām mājaslapām.

«Viens no iemesliem, kāpēc izspiedējvīrusi ir kļuvuši tik populāri, slēpjas kibernoziedznieku izmantotā darījumdarbības modeļa vienkāršībā. Kad izspiedējvīruss nonāk lietotāja sistēmā, nav gandrīz nekādu izredžu atbrīvoties no tā, nezaudējot personiskos datus. Turklāt prasība maksāt izpirkuma maksu bitkoinos padara maksājumu procesu anonīmu un gandrīz neizsekojamu, kas ļoti piesaista krāpniekus. Cita bīstama tendence ir izspiedējvīrusa pakalpojuma (RaaS) darījumdarbības modelis, kad kibernoziedznieki samaksā par ļaunprogrammatūras izplatīšanu vai apsola daļu no inficēto lietotāju samaksātās izpirkuma maksas,» saka Starptautiskās pētniecības un analīzes grupas (GReAT) galvenais drošības eksperts Alekss Gostevs.

Līdztekus galveno izspiedējvīrusu uzplūdu apskatam Kaspersky Lab ir aprēķinājis kopējo kiberdraudu līmeni 2016. gada 1. ceturksnī visā pasaulē. Saskaņā ar Kaspersky Security Network datiem ļaunprogrammatūru aina 2016. gada 1. ceturksnī bija šāda.

  • 21,2 procenti interneta lietotāju vismaz vienreiz saskārās ar tīmekļa uzbrukumiem, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.
  • 44,5 procenti Kaspersky Lab risinājumu lietotāju vismaz reizi saskārās ar ļaunprātīgiem apdraudējumiem, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.
  • Kaspersky Lab risinājumi aizsargāja 459 970 lietotājus no kibernoziedznieku krāpnieciskiem mēģinājumiem piekļūt internetbanku pakalpojumiem un nozagt viņu naudu.
  • Reklāmprogrammatūru īpatsvars kopējā mobilo ierīču apdraudējumu daudzumā 1. ceturksnī ir 42,7 procenti, kas padara reklāmprogrammatūras par galveno mobilo ierīču apdraudējumu. Tika konstatēti 4 146 jauni mobilo ierīču Trojas zirgi, kas ir 1,7 reizes vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Turklāt turpina augt arī atklāto īsziņu Trojas zirgu skaits.
  • Jaunu mobilo ierīču izspiedējvīrusu skaits ir pieaudzis 1,4 reizes no 1 984 2015. gada 4. ceturksnī līdz 2 895 2016. gada 1. ceturksnī.

Viss 1. ceturkšņa kiberdraudu pārskats ir pieejams securelist.com.